4-DAYS
Tā nu ir sanācis, ka apzinos, ka man širmis veras ciet, tādēļ esmu nolēmis četras dienas izolēt sevi no jebkura cilvēka, lai veltītu maksimāli laiku sev- Kārtīga izgulēšanās, Meditācijas sensi, pastaigas brīvā dabā un daudz pārdomas par sevi. Šādas "Atrakcijas" es mēdzu veikt ikgadēji tikai šoreiz esmu paņēmis minimālo ārstēšanās laiku sev.
Šodien runāju ar cilvēku, kas mēģināja man pierādīt, ka nēsmu necik savādāks par visiem citiem, nevēlos kaut kā piekrist, jā es būtu gluži kā aperis, tad es tādus tipa cilvēkus, kā es un dirstos uz atstumtajiem- dzertu un smēķētu. Labi vienu lietu līdzības es saskatīju, mēs ienīstam aperus un aperi ienīst mūs, mēs viens otru apdiršam aiz muguras. Šad un tad nevaru aizmigt, jo testēju sevi, gai gadījumā tik tiešām nēsmu tas ko pats ienīstu. Tad es padomāju un nolēmu arī šo cilvēku neklausīties, jo es esmu viegli ietekmējas un tas novestu mani strupceļā.
Pagājušā nakts bija īstākais murgs- augšā biju 19 stundas un 30 minūtes bet atlikušo laiku sapņoju murgainus, trauslus sapņus- šoreiz pat nezinu kādēļ. Bija daudz ko pārdomāt un atradu daudzus mīnusus sevī kurus arī uzreis rītā sāku mainīt.
SKOLA
Kerigana izstāsta nevisai patīkamu lietu, tādēļ visu dienu biju apdolbanījs, stundās kanapi galvu turēju augšā, Nomodā vēroju Meža aborigēnu(Neretiešu klasesbiedri)pārošanās rituālu, VEMT gribējās no viņu bērnišķības. Ar audzinātāju atradās domstarpības par draugu daudzumu, līdz FUCKIN Ziemelis izmeta riebīgu, tizlu frāzi par manu kādu hobiju par datoriem: "Nu ja tagad jau datoriem uzticas vairāk."
Rezūltātā gribējās viņu nožņaukt ar plikām rokām, vispār ar šādiem nerviem sāku reāģēt uz uzbraucieniem, biežāk esmu nesavaldīgs.

vairāk laikam nav ko teikt pagaidām.
Pirmdien sāksies izolēšanās diena Nr.1. par kuru es nedaudz arī izstāstīšu, kad pienāks.