Damed....
Vakar vakarā saņēmos pazīmēt tālāk savu DepresīvO artu, bet aizdzina mani gulēt, garīgais bija pārāk labs, bet besīja tas, ka pēkšņi viss ir uzlabojies, es vēlos atkal lai būtu viss sūdīgi. Protams ap pus astoņiem vakarā jau plīsu nost no miega, bet tas bija tikai fiziski, tādēļ sadzēros Kafīju un varēju rullēt, bet tad izrādījās ka pa nakti man nebūtu sanācis zīmēt jo blakus istabā sencis čakarējās ar savu kompi. Bez tā vis vēl tomēr saņēmu vēstuli no kāda cilvēka un vēlāk pat īsziņu kur mani nolamā. Tā jau viss ir kruta, bet žaļ skatīties uz Keriganu, man tik labs garīgais palicis, bet viņa izdeg iekšā, laikam vajadzēs atdot visu savu spēku saviem draugiem un tad varūt es atgūšu savu drūmumu.
Nolēmu arī nokrāsot matus melnus, lai biedētu mazus bērnus ar savu novārgušo izskatu.