Intro (Part II)
Esmu noguris. Gribu braukt mājās, bet kautkas šeit vēl tur. Nauda un PīBeiss. Es neciešu šo zemi, šos pārbarotos kretīnus, kas vislaik vaid un runā sūdu. Amerikāņiem ir stereotips, ka Lielbritānijā visi ir ļoti izglītoti un civilizēti. Pretstats.

Briti sēž bez darba un čīkst, ka ir maksājuši nodokļus, bet darbu un labu dzīvi neviens nedod. Slinkie mēsli. Tajā pašā laikā ierodas austrumeiropieši un strādā tādu darbu, kādu dod un saņem vismaz kautko.
Viedokļi atšķirās - citi saka, ka "lētais darbaspēks" dod labu - ekonomisko izaugsmi recesijas laikā. Citi iebilst un saka, ka "mūsu" - austrumeiropiešu dēļ viņi (briti) sēž bez darba. Viņi ir slinki un negrib strādāt "melno darbu". Piemēram es, strādāju par bārmeni, pelnu savu minimālo un man ir gana labi - nesaprotu, kas tur tik slikts - bārmenis...

Patreiz visi plēš dirsu - līdzīgi kā LV, taču, protams, nav tik traki. Pensionāriem, redziet, mazas pensijas un bezdarbniekiem mazs pabalsts. Pieminēšu arī to, ka bezdarbnieku pabalsts šajā valstī 3 pārsniedz istikas minimumu.
Sola pacelt cigarešu cenu par 1% no nākošās nedēļas, par 2% no septembra, katru gadu. Par 10% cenu alkoholam. Tas nemaz nav tik slikti - ienākumi no tā ir satriecoši. Tie ir tikai pāris sīkumi, kā šeit cenšas lāpīt budžeta robus, starpcitu, plānots budžetu savest kārtībā līdz 2016. gadam. Vēl kas - pacēla nodokļus privātīpašumiem - mājām, kuru cena ir līdz 250'000 - par 5% gadā, un īpašumiem, kuri pārsniedz šo cenu - līdz 10%.

Negribas pat īsti domāt par to, cik sūdīgi varētu būt Latvijā, šajā jomā. Bet man ir vienalga. Jūlijā būšu mājās, satikšu savus pudeles brāļus, grupasbiedrus un citus. Nevaru vien sagaidīt. Paldies par uzmanību.