Telepātija
Kad man bija 13 es slepus stādīju puķes tavā dārzā. Kad pienāca tava vārda diena es tās nozagu. Es biju gatavs tevis dēļ stādīt un zagt. Es biju tavs bruņinieks un maza mauka reizē. Es mācēju nostāties špagatā un noslīkt gandrīz upē, tas viss bija tevis dēļ. Bet tad kad jutu tevī aizdomu dūmus es nostājos tev paralēli tā itkā mani nemaz neintresē klātbūtne tava. Es apsēdos uz trotuāra maliņas tirināju kājas tāpat kā tu iepriekšējā dienā, un domāju kā nedomāt par tevi. Biju izdomājis pat māņu domas lai tās nevarētu nolasīt. Viena no tām bija nāves cilpa sarkana divplākšņa izpildījumā, otra, skūpstīšanās ar vienu citu meiteni kura bija daudz vīrišķīgāka par tevi. Intresanti ka šiem māņiem es vienmēr izdomāju dažādus šķēršļus, lidmašīna bieži aizdegās vai ielidoja žogā un skūpstoties man tecēja puņķi. Jā jā, toreiz ticēju telepātijai