Prāta analīze
Šodien sajutos tāds nevajadzīgs, bet tas tā emocionāli, kā dzejnieks, kam ir skummmjas ar garo M. Tādos brīžos es absolūti nespēju komunicēt. Es saku kaut ko, bet sanāk tā patizli, jo mans prāts neiedziļinās nekādos kontekstos. Informācijas noplūde no jūsu sejām, smaidiem, smīniem, dzirkstelēm un vieglumam kam pieglaužos ar labu skaudību, atdod prātam grēka plūdus, un racionālo datu dambis tiek pārrauts. Un es neko nesaprotu. Mans prāts analizē fruktu, pie tam kautkādā nesavāktā, šķidrā emociju košļenē ar kuru sajaucoties šķiet es nekad nebūšu tas pats. Kā lai te domāju? Kā lai te atbildu? Starp citu visnodevīgākās ir lūpas.