Vāja, pelēka un smirdīga pilsētas nomale rotājas plaukstošām betona puķēm. Šeit ir tā vieta, kur mēs ēdām skatus un uzdzērām dvēseles. Netīri un tukši, izbalējušiem vaigiem lietojām viens otru pārtikā. Viss kā vajag - nu, vismaz patīkamāk kā vākt pa renstelēm santīmus vienam. Labi, atzīšos - vēl gluži derīgas banānu mizas no šī laika esmu paglābusi ziemai.