cik dīvaini - es varu neatcerēties, par ko mēs runājām un kādos vārdos ietērpām sajūtas, bet es lieliski atceros skatienu. esmu skārienjutīga un skatienjutīga virsma, ķi ķi. un mani daudz vairāk nomierina iespēja kādam uzlikt uz pleca galvu un nopūsties vai, satiekot kādu, tikt samīļotai. un mani priecē, ka pasaulē tomēr ir cilvēki, kas mani saprot, pat tad, ja klusēju, un es viņus tāpat...