| 4:20min/km |
[28 Jun 2026|12:44pm] |
|
Dīvainā kārtā laikam esmu nonācis līdz tam, ka noskriet 10km zem 45min ir normāli. Pēdējā izskrien Rīgu posmā pirmos 5km paskrēju līdz ātrākiem biedriem 21 minūtē, tad gan sametās grūti un bija jāpacīnās ar sevi, lai saglabātu 4:30min/km tempu atlikušajos 5km.
|
|
| Kārnistu mentālā ģimnastika. |
[27 Jun 2026|04:11pm] |
Sajūsmina kā kārnisti izveic fantastiskus mentālās akrobātikas paraugdemonstrējumus, lai tikai uzturētu savu kognitīvo disonanasi un lai rūpīgi igonorētu konkrētus faktus. Minēšu tik divus. Ja mēs pārtrauktu ļaunprātīgi izmantot dzīvniekus, atbrīvotos 75% lauksaimniecībā apstrādājamās zemes. Dzīvnieku lauksaimniecība pasaulē saražo apmēram tikpat izmešu kā viss transports kopā.
Velku līdzības ar neganto karstuma vilni eiropā, cilvēki dēļ karstuma sprāgst nost, bet savilkt to kopā ar cilvēces radītajām klimata pārmaiņām un kaut ko nopietni darīt lietas labā nepakam. Varētu kaut sākt ar nevajadzīgu sūdu nepirkšanu. Vai varbūt ar veselīgāku un videi draudzīgāku uzturu. Nā, nah, mirsim draudzīgi ballējoties.
|
|
|
[27 Jun 2026|07:20am] |
Jo vairāk es sekoju dažādām demokrātiskām sistēmām dažādās valstīs, jo ciniskāk par tām es jūtos. Ja tas viss ir jānonivelē līdz vienai frāzei, tad demokrātija ir tikai un vienīgi veids kā kādam uz laiku iegūt varu nevardarbīgā veidā. Kas, protams, arī nav zemē metams sasniegums, ja pie tā izdodas pieturēties. Visas tās runas par vērtībām, tiesībām un kompromisiem ir gandrīz korporatīvā bulšita līmenis. Turpinot analoģiju, jā - valsts ir drusku labāka par korporāciju, kas tev maksā algu. Tāpat kā korporācija, valsts var būt spektrā no pieņemamas līdz klaji neciešamai. Arī korporācijā tev var būt labi kolēģi, sociāli ekonomiskie labumi, un viss tas, kas tev dod iespējas komfortā pavadīt no korporācijas brīvo laiku, bet dienas beigās kopējo klimatu nosaka kaut kādi abstrakti indivīdi, kuriem tu kā indivīds neinteresē. Attiecīgi arī demokrātijās politiskā karjera pārāk neatšķiras no korporatīvās karjeras, un cilvēku individuālās intereses var nesakriskt ar valsts interesēm, un viedokļi un priekšstati par šīm dažādajām interesēm bieži vien vispār ir kaut kāds trešais mainīgais vienādojumā. Vai mēs varam labāk, es nezinu. Drošvien tik ilgi, kamēr mēs varam nosargāt visas institūcijas, un tas viss nepārvēršas distopijā vai fiziskā vardarbībā pret pilsoņiem, ir ok. Visas citas vardarbības formas - emocionālās, ekonimiskās un verbālās - kā mēs redzam ir norma.
Un lielā atruna šinī visā ir tā, ka atšķirībā no politikas, par sociālo aktīvismu es tādu cinismu neizjūtu. Katra individuālā aktīvista motīvi var būt atšķirīgi, un ne visas tā izpausmes es uzskatu par veselīgām, bet es tagad neiešu nosodīt to, kā katrs ir nolēmis pavadīt savu laiku uz šīs planētas. Tu vari iztērēt savus tūkstots rūpju kredītus uz desmit cilvēkiem, bet vari izdalīt pa vienam tūkstos cilvēkiem. I'm not a boss of you.
|
|
|
[26 Jun 2026|07:31am] |
|
Pasaule varētu drusku nomierināties ar to gaisa kondicionēšanu. Līdz šim man bija priekšstats, ka Āzijā ir maniere pārspīlēt ar kondicionēšanu, tādējādi mēģinot izpatikt baltajiem tūristiem. Izrādās Lielbritānija ne ar ko nav labāka. Tikko Londonā ārā bija tuvu pie četrdesmit grādiem, bet daudz kur "iekšā", kas ir ne tikai veikali, bet arī vilcienu vagoni, bija pat padsmit grādi vēss. Vēss. Auksts! Tā ir lieliska kombinācija, kad ārā ir iespaidīgi karsts (neizlikšos, ka karstums mani tik ļoti nomocīja, lai es izmantotu "stiprākus" vārdus), un tai pat laikā mani labākie draugi ir pretsāpju un pretsaaukstēšanās medikamenti. Par loģiku kurināt nost energoresursus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu sekām, es nemaz nerunāšu.
|
|
|
[22 Jun 2026|11:29am] |
|
No reklāmas plakāta: “Meklē jaunas idejas uzkodām?”
|
|
|
[22 Jun 2026|08:13am] |
no ieraksta Cibā pirms 20 gadiem:
"būt nesabiedriskam arī ir labi - vismaz neviens nepiesienas iedzert alu"
|
|
| Et tu Jim |
[21 Jun 2026|09:53pm] |
Interesanti. Droši vien klasificējas kā herētiķis, bet, nu, ne par to stāsts.
Modern Christianity is largely Pauline Christianity.
That statement is not an attack on Paul. It is simply a recognition of history. The central creeds of Christianity contain remarkably little of the ethical teaching of Jesus. They are overwhelmingly concerned with metaphysical claims about his nature, death, resurrection, and cosmic significance.
The Sermon on the Mount, the parables, the radical inversion of power, the critique of religious authority, and Jesus' vision of the Kingdom of God occupy surprisingly little space within the doctrinal architecture that eventually emerged. You cannot pin Christianity on Jesus. Christianity as we know it is the product of a long historical development, and no individual shaped that development more than Paul.
Paul's letters were written before the gospels and became the earliest documents of the New Testament. It is entirely possible that the theological categories Paul employed influenced the writers of the synoptic gospels themselves. By the time orthodoxy emerged, Paul's interpretations had become woven into the very fabric of Christian thought. Western Christianity, whether Catholic or Protestant, is fundamentally Pauline in its assumptions and structure.
I suspect Jesus and Paul would have had profound disagreements. Jesus was a brown-skinned Jewish teacher announcing the Kingdom of God and overturning conventional notions of purity, power, and religious status. Paul, shaped by his own Pharisaic training and his encounter with the risen Christ, developed an elaborate theological framework that interpreted Jesus' death through sacrificial and redemptive categories. Jesus himself might have been astonished by much of the mythology and theology eventually attached to his name.
Perhaps Paul's most consequential move was interpreting the Roman execution of Jesus through the lens of sacrificial atonement. The Jewish image of the Passover lamb became the model through which Jesus was understood as the Lamb of God whose blood removed the sins of humanity.
Over time Christianity became organized around the cross itself. In this sense, Paul helped transform Christianity into what might almost be called Cross-tianity. Significantly, the earliest followers of Jesus did not go around wearing crucifixes or carving crosses. The cross as a dominant devotional symbol emerged centuries later. The first known crucifix imagery appears only many generations after Jesus and Paul were gone.
Yet none of this requires hostility toward Paul. He was not attempting to create an infallible religion for future civilizations. He was writing occasional letters to struggling communities attempting to sort out practical and theological questions. He found himself in the strange and unenviable position of becoming the resident expert on Christianity. One could reasonably ask, "Who died and made Paul pope?" Nobody did. History simply placed him there.
( ... tālāk ... )
|
|
|
[19 Jun 2026|08:04am] |
|
Rekomendācija visiem, bet īpaši vegāniem, kas kāda iemesla pēc nokļuvuši Mančesterā. Nočeko Bundobust Brewery, kad tu sāc meklēt vietas, kur paēst. Tur nav tikai alus, kā varētu šķist pēc nosaukuma, bet tie ali, kas tur ir, ir tiešām radoši. Un indiešu virtuve - ir klasiskas lietas, bet ir arī tādas, ko es vidējā Rīgas kariju vietā nebiju sastapis.
|
|
|
[18 Jun 2026|10:55pm] |
DELFI. Varas pozīcijā esoši pieaugušie nedrīkstēs veidot intīmas attiecības ar nepilngadīgiem jauniešiem
DELFI. Goda ģimenes bez maksas varēs nodot azbesta šīferi
|
|
| Šodienas klasika. |
[18 Jun 2026|04:28pm] |
|
Kristieši, kas apšauba Kristus mācības, jo iemesli.
|
|
| Amūrikas kapitulācijas parakstīšana Versaļā. |
[18 Jun 2026|01:59pm] |
Līdz pat brīdim, kad redzēju kā amūrikāņu populārākais pedofīls paraksta amūrikas kapitulāciju, nespēju noticēt, ka tas tiešām notiks tā kā viņi sludināja visu šo nedēļu. Biju drošs, ka tā ir kārtējā manipulēšana ar tirgu. Jo pārāk labi izklausās, lai būtu patiesība.
Versaļa, protams, ir izcila vieta, kur to darīt.
|
|
|
[16 Jun 2026|11:27am] |
Bet toties izlasīju burvīgu drukas kļūdu
"mazsturbē"
Kontekstā "mazsturbē un raud"
|
|
|
[16 Jun 2026|06:58am] |
Šī doma izrietēja no vairāku domu virknējuma, kurus es nemēģināšu aprakstīt, bet es iedomājos, ka tam vajadzētu būt īpašam prāta stāvoklim, lai uzstādītu kādam mentālu diagnozi. Un es te nedomāju komentārus soctīklos, bet medecīnas profesionāļus. Tā gandrīz vai ir delūzija pati par sevi. Šis varētu būt līdzīgi kā pārliecība, ka tu vari pacientam ar zāģi atgriezt vaļā krūškurvi, lai veiktu dzīvību glābjošu sirds operāciju, tomēr līķus mēs esam graizījuši un procesu dokumentējuši jau vairākus gadu simtus, kamēr mentālās veselības zinātne ir relatīvi jauna. Kā es te nesen minēju, to pašu serotonīnu mēs esam atklājuši krietni nesenāk kā dažādas zāles, tai skaitā tādas, kas bijušas domātas garīgo kaišu ārstēšanai. Šis ir tāds interesants mirklis, kad mēs dvēseles mokas vairs nemeklējam dziedēt pie priestera, tai pat laikā apzināmies, ka mēs te darām diezgan lielu minēšanu. Un ja mēs to apzināmies, tad tai ir jābūt īpašai sajūtai kādam pateikt - tev, cilvēk, vajadzētu darīt šādi, lai mazinātu garīgās eksistences mokas.
Katram gadījumam minēšu, ka tas ir labi, ka mums tagad ir psihiatri, psihologi un psihoterapeiti, un viņi tiešām spēj daudziems civēkiem arī palīdzēt. Mums biežāk pietrūkst cilvēku, kas spēj pieņemt lēmumus, kā to, kas katru dzīves epizodi izlauž caur eksistenciālām šaubām. Un tomēr cilvēkam, kas spēj reflektēt par dzīves sarežģīto dabu, vajadzētu būt jocīgai sajūtai, kad kādam ir jādod dzīves pamatus ietekmējošs padoms. Tādā piezemētākā versijā nesaistītai ar garīgo veselību, ir diezgan iespaidīga atšķirība, vai tu cilvēkam iesaki atrast jaunu darbu, vai doties kaut kur karot, lai tur atrastu savu dzīves jēgu. Man ir sajūta, ka psihiatru diagnozes vairāk līdzinās otrajam scenārijam.
|
|