Draugi

Šodien bija brīnišķīga diena. Sāku ar to, ka uzspļāvu ierakstiem plānotājā, lēni, lēni brokastoju, tad gāju staigāt pa Mežaparku, vēroju priecīgus cilvēkus un suņus, bērnus, kas šļūca pa reni Dz.sv estrādē, dzēru karstu cidoniju dzērienu, acis žilba saulē, tad rimčikā nopirku šādus tādus gardumiņus, kurus gandrīz tūlīt pat arī visai eleganti pagatavoju visādos tur rozmarīnos un timiānos, bet pirms tam vietējā humpalā nopirku jaunkudzei episkas (kā viņa pati feistaimā nokomentēja) kurpes un ja jau tad jau arī gandrīz tikpat episkus aizskarus jaunajam dzīvoklim, kurš joprojām ilgojas pēc iekārtošanas, pēc tam apskatīju, ko tad mums rāda splendidā un nolēmu iet uz Hamnetu, jo Mīli mani maigi, kas bija otra izvēle, šķita pārāk bēdīga, tad nokavēju trolejbusu un izsaucu boltu, boltists apvaicājās, ko tad labu rāda kino un ātri pastāstīja, ko redzējis kbizē! un tad arī, ka esot filmējies pie džūda lova un vispār visus tai kino industrijā pazīst, biki vēlāk pazina arī mani (kaut kas tāds man gadījās pirmo reizi un es te vienkārši par to brīnos), pie kino kasēm satiku sen neredzētus jaunības dienu draugus, tad skatījos filmu un brīžiem knapi turējos, lai neraudātu balsī, bet tādā ļoti gaišā sajūtā, un tad bridu pa sniegu uz trolejbusu un braucu mājās un tagad priecīgi rakstu šo. Vienkārši perfekta diena. Iespējams tāpēc, ka varēju to pavadīt ar sevi.

Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt.

LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli

No reklāmas: “Neesi pārliecināts, kādu stāstu vēlies dzīvot? MosKos tev ir piedāvājums.
ATKLĀJ SAVU AROMĀTU BEZ RISKA!
DĀVANĀ saņemsi slepenu pārsteigumu, kas iepriecinās ikvienu smaržu entuziastu!”

salūzt pār dzidrā ūdens mutuli
Pavasarīgs saules stars
jaunais Nazītis ir sajutis
Kā viņa mīkstajā gaišajā
Visneaizsargātākajā vietā
Ir iedzēlies mednieka instinkts

Viņš kā dusmīga bulta
Dzenās un šaudās, meklēdams,
Dzenās un šaudās, medīdams
No malas tik naiva nopietnība
Acīs ir redzama tikai vienubrīd dzīvē

Zaļais Nazītis ir atradis kādu.
Mazā Raudiņa piemigusi
Savas actiņas Sārtās
Vieglā un maigā dejā
Turās pret straumi
Un sildās patīkami pavasarīgi lauztajā
Saulītes starā

Tikko vēl pirms divām nedēļām
viņi visi bija mazi
Nevienam nebija zobi
Un viss bija labi

Viņi peldēja kopā un tvarstīja vaboles
Slēpās starp garajiem
Ūdensrožu zariem
Ķircinājās un smējās visi kopā
Pie bedrītes malas
Tur bija Asarītis, Sapals, Vimba un viņa —
Raudiņa, un, protams, visskaistākais,
Smaragdzaļais Nazītis

Kas šaudījās visātrāk par visiem
Un viņš arī labrāt to izrādīja
Un viņš noķēra visvairāk vaboles
Un auga arī viņš visātrāk no visiem
Vienmēr padalījās ar savām vabolēm,
Bet tikai ar viņu — ar Raudiņu
Skaistākajām sārtajām acīm

Tas viņai lika sajust ko siltu
Dziļi sevī iekšā
Kaut kur pie gaisa pūšļiem

Un tagad pēc tumšās
garās un aukstās ziemas
Viņi nebija tikušies vēl
Viņa sildījās saulītē un sapņaini tēloja
Savā galviņā, kā varētu viņi abi
Ar sakļautiem sāniem te sildīties labi

Šis iztēles auglis likās tik salds
Ka uz mirkli šķita saosts ir viņas draugs
Viņa pavēra acis, lai paskatītos,
Vai tiešām viņš nepeld kaut kur tepat
Jo vienmēr viņam patika
Pielavīties nemanītam un
Draudzīgi iebakstīt pie žaunas

Un jā — patiesi te viņš bija
Bet acīs savāds un neparasts skats
Viņš milzīgā ātrumā nesās viņai klāt
Izskatījās, ka viņš netaisās stāt

“Čau, Nazī…” viņa iesāka teikt
Bet sveiciena beigas iztecēja
Kopā ar asinīm siltajā straumē

Nazītis ar precīzu, ķirurģisku tvērienu
Pārplēsa jaunajai treknajai Raudiņai rīkli
Un pirmais medījums bij viņam spurā

Un gardi mielodamies viņš pie sevis sprieda
Šīs zivtiņas ķert pat šķiet vieglāk vēl kā vaboles

šorīt braucu no spices sporta kluba, ārā bija joprojām mīnus 16, viss apsarmojis, balts, skaists un te - skrējējs šortos un bez krekla.
kāpēc?
kāpēc tā nodarīt savai ādai?

JAUNS.LV Satura veidotāja Doloresa Onzule [...] publicēja video, kurā Maestro apsveica pati savā manierē – ar sēžamvietu trinkšķinot klavieru taustiņus. Ieraksts izraisīja plašu sašutuma vilni. Daļa šo sveicienu uztvēra kā klaju necieņas izrādīšanu – gan pret instrumentu, gan pret pašu Raimondu Paulu. Žurnāla "Kas Jauns" sazvanīta, Onzule skaidrojusi, ka viņas sekotāji viņu pazīstot tieši šādā stilā.

Ekumēniskajā dievkalpojumā šodien Domā skan lūgšana: "Dod mums spēku turpināt iesākto!" Galīgi nelasa Hermaņa feisbukus!

atpakaļ ir!

Šīs bailes ir halucinācija.

Q: The Premier of Greenland said today: We prefer to stay with Denmark. YOu see that as a…?

Trump: Who said that?

Q: The premiere of Greenland

Trump: Well, that’s their problem, that’s their problem, I disagree with them, I don’t know who he is, don’t know anything about him but that’s gonna be a big problem for him.

yei, es Dark Soulā uzvarēju Taurus Demon, bet Reitere dabūja balvu kritikā.
ir taisnība virs zemes

bet tā kā ciba ir sākusi runāt par bērnu sporta aktivitātēm tieši mana ieraksta par šahu sakarā,
tad sanāk, ka šahs IR īsts sports.

varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim?

viņš ir ķluvis par šahistu.
tam nav nekāda sakara ar mani, es šahā zinu tikai, kā iet zirdziņš un ka ir melni balts laukums.
kopš pagājušā gada aprīļa mācās šaha skolā (nekas īpaši traks - viena zūma stunda nedēļā un viens skolasbiedru attālinātais turnīrs sestdienu rītos). bet viņam ļoti padodas! ar straujiem lēcieniem izleca cauri iesācēju turnīram, nokļuva ceturtajā sporta klasē, tad trešajā un jau oktobrī galopā iesoļoja otrajā sporta klasē.

tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!!

viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī.

bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji.

latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas.
tikai laimīgas nejaušības dēļ mēs nebijām ieplānojuši ceļojumu šajā brīvdienās (jo ģimene brauks pie manis uz Venēciju vēlāk maijā).
bet arī, piemēram, atpūta laukos mums nespīd.

aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis.