Draugi

Siliņas demisija: bye bitch

šodien interesantākais žurnāls ir dance.lv

https://dance.lv/ko-var-balss-par-janas-jacukas-ha/?
https://dance.lv/balets-pret-algoritmu-par-asv-baleta-zvaigznem-riga/

Mārtiņa beķereja tā izremontēta, ka es vairs nepazīstu Rīgu

pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā

pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles

nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi

She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people.

No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”

No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”