|
|
Wednesday, May 19th, 2004
| |
16:39 - Nākamība
|
[ziemā rakstīts dzejolis, tāpēc arī tādi motīvi]
Zem baltas sniega segas
Zāle ziemas miegā dus.
Ir apsnigušas visas tekas,
Man ejot, sniegs zem kājām gurkst.
Es aizeju uz nākamību
Un vēroju, kas notiek tur.
Es redzu naidu mīlestību -
It visu manas domas bur.
Es aizeju uz nākamību
Un satieku, ko vēlos tur -
Stindzinoši saltā naktī
Vecs vīrs zem koka guni kur.
Es aizeju uz nākamību
Pa apsnigušo ceļu kluss.
Vai gan Tavu mīlestību
Nākamībā sirds spēs just?
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| |
16:36 - Jauns stāsts
|
Kad es saņemšos un pārrakstīšu savu jaunāko stāstu uz datora, tad tas parādīsies arī šeit. Pagaidām neko konkrētu gan nebildīšu, taču tas būs gandrīz divas reizes īsāks par iepriekšējo (LoLo jeb viena diena Lotāra Lozes mūžā), kaut arī stāsta garums jau nav pats svarīgākais.
Iespējamo parādīšanās laiku lēšu nākošās nedēļas beigās.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 18th, 2004
| |
14:24 - Viņa
|
Kas tā par skaņu?
Tāda klusa...
Ak, neļaujiet tai vaļu!
To rada iesīkstējušo smadzeņu rūsa,
Beržoties gar sava trauka malu.
Tik klusa, klusa...
Bet tomēr tā grauž,
Bet tomēr tā zāģē,
Ikreiz, kad no rīta
Miegainās acis vaļā tu vāķē.
Kas tā - viņa?
Sirdsapziņa.
P.S. Šo dzejoli reiz biju aizsūtījis uz Delfu Esplanādi, taču šobrīd tas ir pat ļoti aktuāls, jo atspoguļo manas sajūtas svētdienas rītā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 16th, 2004
| |
16:11
|
|
Vienīgā lieta, ko cilvēks pilnīgi noteikti novedīs līdz galam, ir dzīve.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:19 - Mana kailā dvēselīte
|
|
Šodien visu dienu ausīs skan Nika Matvejeva dziedātais "Kamēr tu šo spēli spēlē..." Noskaņojums ir reti fatāls. Reizēm liekas, ka vieglākais ceļš, kā atrisināt visas problēmas, ir lode sirdī... bet man jau tāpat viņas tur vairākas iestrēgušas... tiesa, ne svina.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| |
15:15 - Pusceļā uz sevi
|
Es esmu tikai pusceļā uz sevi,
Saviem darbiem, savām paša domām.
Un, ziniet, tie ir salti meli,
Ja kāds sakās sevī atradis ir sevi,
Svētulīgi kopā saliktām rokām.
Es esmu tikai pusceļā uz sevi,
Un zinu - galā nekad nenonākšu es.
To cerēt būtu pārāk naivi,
Jo mūsos mājo daudzas pasaules.
Es vienmēr būšu tikai pusceļā uz sevi,
Kaut nezinu, cik patiesībā ceļš ir garā.
Un lielākais, ko Liktens dzīvei man būs devis,
Būs šis sevī nekad nepabeigtais karš.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:00 - Telefona sarunas
|
Kāpēc ir cilvēki, kuri nespēj saprast, ka kādam var būt tāds noskaņojums, ka pa telefonu runāt nav ne mazākās vēlēšanās ne ar vienu un ne par ko? Raksta īsziņas, nemitīgi zvana... un kāpēc - ne jau lai kārtotu kādas svarīgas lietas, lai paļeterētu.
Un pēc tam apvainojas.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 12th, 2004
| |
13:59 - Nepārmet man!
|
Nepārmet man!
Tas tā nelāgi skan,
Jo ne viens es pie tā esmu vainīgs.
Kas zina gan,
Varbūt vienam man
Būs labāk...
Un es jutīšos laimīgs.
Nepārmet man!
Neesmu gatavs es tam.
(laikam degvīns toreiz bij' vainīgs)
Lūdzu, piedod man!
Cik stulbi tas skan,
Bet bez tevis varbūt būšu laimīgs...
Vienalga, ko citi mums sacīs,
Vienalga, ko citi mums mācīs -
Ne viņi būs tie, kas manu dzīvi
Sāļajām asarām slacīs.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 11th, 2004
| |
16:34 - Divi romāni
|
Nu, ko... vakar iesāku divus romānus. Tiesa, tikai viens no tiem tiks uzrakstīts, proti, Fjodora Dostojevka "Idiotu" kāds jau ir pacenties uzskricelēt, tāpēc atliek tikai lasīt. Jau pēc pirmajām 120 lappusēm ar nožēlu nācās konstatēt, ka Dostojevskis no manis nekad neiznāks - pārāk jau nu izcils rakstnieks...
Vakar kaut kur izlasīju, ka romāna tapšanā visai noderīgs ir arī tā plāns, respektīvi, kas un kādā secībā notiks. Šī sadaļa man jau ir gatava (tas nekas, ka laika gaitā kaut kas var arī mainīties) un šobrīd palēnām top arī plāna detalizētāks apraksts - katras daļas notikumu secība utt.
Tūlīt uz papīra tiks uzliktas arī pirmās rindas, kuras jau labu laiku ir maisījušās pa manām nu jau atdzesētajām smadzenēm.
Novēliet man veiksmi!
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| |
16:02 - Lakoniska izteikšanās
|
|
| Monday, May 10th, 2004
| |
16:59 - LoLo jeb viena diena Lotāra Lozes mūžā
|
Mazliet satīrisks stāsts par kādu jaunu dzejnieku, kurš cenšas izsisties latviešu literatūras saulītē. Tā kā esmu šo to iemācījies, atļaujos to publicēt šeit.
NB! Stāsts ir diezgan garš - 48 000 zīmju.
( ... tālāk ... )
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| |
16:27 - Kā Eižens Tūļa uz kara komisariātu gāja
|
|
| |
14:39 - Si tibi tera levis!
|
Rudenī, kad zemi klās jau pirmie sniegi,
Es klusi aiziešu pie tevis.
Un, nelīdzēs tur ne izbrīni, ne smiekli,
Es klusi čukstēšu: "Si tibi tera levis!"
Rudenī, kad zemi klās jau pirmie sniegi,
Es klusi aiziešu pie tevis,
Un pie tavām sastingušām kājām
Atstāšu mazu gabaliņu sevis.
Pavasarī, kad ziedēs ābeļu ziedi,
Es klusi aiziešu pie tevis.
Citiem gan būs dažādi prieki,
Bet man liktens citas jūtas būs devis -
Es atkal atstāšu pie tavām sastingušām kājām
Mazu gabaliņu noskumušā sevis,
Jo iemeslu priekam man neviens nebūs devis.
Un mūžīgi manās atmiņās
Būs aizķēries kaut niecīgs gabaliņš tevis,
Un mūžīgi es divas reizes gadā
Pie tava nevienam nezināmā kapa
Klusi čukstēšu:
"Si tibi tera levis!"
|
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| |
14:37 - Skaitāmpants pieaugušiem cilvēkiem
|
Divi vienā,
Visi sienā,
Ja kāds ienāks,
Viņa spiegs.
Viens otrā,
Skola rokā,
Bērni piedzims,
Visiem būs prieks.
Viens otrā,
Kaķis kokā,
Kas gan šim tur sēdēt liegs?
Tik augstu meklēt neies neviens.
(Spēle - augstāk par zemi)
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 9th, 2004
| |
21:11 - Apmeklējuma skaitītājs
|
|
Kurš man, ar datorzinātnēm nesaistītam cilvēkam (tas nozīmē, bez specifiskiem terminiem) varētu izskaidrot Sviesta Cibas apmeklējuma skaitītāja darbības principus un lodziņa iedalījumu? Es runāju par to, kas ir lapas pašā apakšā.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| |
16:10 - Daudzsološajai dzejniecei
|
[šī teksta liktenis ir tieši tāds pats kā drusku lejāk iemestajam]
Gadās reizēm cilvēkiem tādi brīži, kad darīt negribas pilnīgi neko, tikai ērti izgāzties klubkrēslā un bezmērķīgi blenzt televizora ekrānā; cilvēkiem ar kabeļtelevīziju šādās reizēs rodas vēlme atrast kaut ko interesantu savos 50 vai cik nu tur kanālos, un tad jau stacijas tiek mainītas intensīvāk nekā gaiss piepīpētajās plaušās. Protams, nekas “pietiekoši interesants” tā arī netiek atrasts, tāpēc viena un tā pati stacija parādās otro reizi, tad trešo, ceturto utt., kamēr cilvēks ieslīgst pilnīgā transā, jo kanālu pārslēgšanās sāk iedarboties gluži kā svārsts hipnozes seansā (atzīšos, ka manas zināšanas par hipnozes seansu norisi ir tikai Holivudas scenāristu līmenī, tāpēc nepavisam nebrīnīšos, ja kāds lasītājs šo apzīmējumu centīsies apstrīdēt, izmantojot personisko pieredzi).
( ... tālāk ... )
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:04 - Trako nams
|
[Labu laiku atpakaļ ar citu vārdu šo darbu iesūtīju Delfu Esplanādei]
Atzīšos, diezgan ilgu laiku man bija vēlēšanās kādu laiciņu padzīvot trako namā jeb, kā izglītotā sabiedrībā to mēdz dēvēt, psihoneiroloģiskajā dispanserā. Pilnīgi piekrītu tiem, kuri tagad padomāja, ka mana vēlme ir bijusi vairāk nekā dīvaina, taču kā mēs varētu raksturot miljardu cilvēku vienprātīgu vēlēšanos atzīmēt gada skaitļa miju? No tā, ka 2003.gada vietā tagad būs jāraksta 2004.gads, nekas būtisks nemainās, ja neskaita analfabētus, kuriem tāpēc vajadzēs iemācīties jauna cipara rakstību. Kā saka mūsu austrumu kaimiņu zemes pārstāvji (tagad jau arī mēs paši), “povod naiģotsa, ļiš bi vipiķ”. Bet ne jau par mūsdienu cilvēka dzeršanas māniju būs šis stāsts (parēķinot savu alkohola patēriņu, nebūtu visai ētiski par to moralizēt).
( ... tālāk ... )
|
|
(13 comments | ir ko piebilst)
|
| |
14:25 - "Uzvaras diena"
|
Pirms brīža iznāca ar 10. tramvaju braukt garām tā sauktajam Uzvaras piemineklim - ziedu tirgotāju desmiti, mašīnu simti, cilvēku tūkstoši... svin `49. gada izsūtīšanas...
Manī iezogas jūtas, kas labu laiku bija mani pametušas - naids, nicinājums.
Kāds pārsvinējies teftelis noveļas uz ielas gandrīz mašīnai zem riteņiem.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Saturday, May 8th, 2004
| |
19:21 - Eižens Tūļa skaita naudu
|
Bija pienācis brīdis, kad Eižens Tūļa vairs nekādi nespēja izprast savu naudas plūsmu. Teiksiet, kas tur daudz ko saprast vai nesaprast - nauda nāk un iet, turklāt iet parasti ātrāk un vieglāk nekā nāk atpakaļ. Bet Eiženam tas viss nemaz nelikās tik vienkārši, jo pavisam īsā laika sprīdī, neko sevišķu nepirkdams, bija notērējis tik daudz naudas, cik parasti izdeva četrreiz ilgākā laika posmā. Lai lasītājam būtu vieglāk saprast, piebildīšu, ka runāju par nedēļu un mēnesi.
( ... tālāk ... )
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:06 - Sekss "nespīd" līdz 2008.
|
Kas zina, varbūt kāds kaut ko tādu jau ir lasījis, taču šis tekstiņš diezgan labi šo un to atspoguļo.
NB! Neesmu to sarakstījis pats.
Nekad nespēšu saprast, kāpēc vīriešiem un sievietēm ir tik dažādas izpratnes par seksu. Venēra, Marss nekad nesapratīšu. Kāpēc vīriešiem lēmumu pieņemšana un lietu izpratne iet caur smadzenēm, bet sievietēm caur sirdi?
Viss notika tā. Pagājušo nedēļu kādu vakaru liekoties ar sievu gulēt, es pamēģināju viņai “piebraukt”, bet pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem es izdzirdēju:
( ... tālāk ... )
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|