Plakankaķis

bija te, šķēle puķkāposta ar kaut kādu mērci ko cept, iepakota plastmasas trauciņā un nosaukta par steiku. un tikai 2 vietējie tugriki. (vesels puķkāposts ir dabonams par pusi no tās cenas, ja ne mazāk).

šodien paaugstināja, tagad būšu seniors. smalki.

tā pele dzīvo aiz manas veļasmašīnas. sapratu, ka nespēju īsti nožmiegt. bet pie paikas viņa netiek. sagrauza higiēnisko lūpeni un kaut kur atrada avokado kauliņu.

man tikko virtuvē skrēja pele! būs viss kārtīgi jāaizpako un rīt jāiegādā kāda jipte. nav ko te tusēt.

tarataika kust labi, ielēju pilnu bāku, šķiet smagāka esam. dīvaini. šitik sūdīgs auto man nekad nav bijis. mans koši dzeltenais monstrs.

un foršs rudens tagad ir. tik nafig tie laiki tā jāčakarē? rudenī vēl nekas, bet pavasarī!!! kaut kur jābūt depešai ko var parakstīt. un vēl, braucām mājās no ballītes, skaidras naudas nevienam nav, taksists karti arī maita neņem, piestājām pie bankomāta... visi bankomāti naktī no sestdienas uz svētdienu nobrukuši. mobilās bankas aplikācijas nobrukušas. paypal vienīgais strādāja. pipec! būs man arī kaut kādi sančāri jāsāk turēt peipalī.

drīz bū vajadzība pēc jauna laptopiņa. skatos jēpīšu virzienā. man te saslavēja kā labu esam. jāapdomājās.

šaunam kempingot rītnorīta. un stounhendžu skatīsimies parīt.

gribās atvaļinājumu.

es to jauno darbu paņēmu. būs interesanti.

gribu mašīnu. kaut ko cheap and cheerful tā teikt. tarataiku kas kust uz priekšu.

antuāns tagad kaut kur pa štatiem klejo. vēl divas nedēļas.

šovakar kaut kāds dīvains pasākums priekšā. karaoke pie ķīniešiem.

biju pie dakteriem. atkal. randevū bija nozīmēts uz 9:00 dakters kavējās par stundu un piecām minūtēm. laikam flirtēja, bet es jau tās lietas, ja mani akurāt negrāb ciet bučot nost, īsti nesaprotu. uztaisīja man eho, dakters teica, ka esot okei, miedza ar aci un sūtīja durt vēnā. izrādās, ka nedrīkst locīt roku pēc tam, kad adatu izņem, tā filmās darot, lai dramatiskāk izskatās bet neesot labi jo tad vēna verās vaļā un zilums taisās. kaut kad vēlāk skanēšot sirsniņu ar.

tad vienos man bija darba intervjūvs. es nemeklēju neko aktīvi, bet piezvanīja man, paprasīja, vai es negribu parunāties. man likās ka nekā tur nebūs. bet tagad sauc uz otro roundu, grib lai es rīt pusdienlaikā eju. es teicu, zorī, rīt nevaru, man diena saplānota. ta manīs. es nezinu vai man viņi patīk. bet viņi sola vairāk naudas. it kā. bet garākas darba stundas. bet naudas vairāk. vēl viņi man prasīja, vai man ir attiecības. tas bija dīvaini. man vajag padomāt un uz karstām oglēm neko negribu. bet naudas vairāk. un kvalifikācija. laikam. es tagad nezinu, pēc runāšanās likās, ka nebūs, tagad nevaru saprast.

gabriels sauc trešdien vakariņās. lai jau sauc. būs tāpat kā ar dārzeņu kotletēm. mersī, bij garšīgi un aurevuār. un pie tādas amizēšanās teikt ne ne, man interese, redz, zudusi. bet kad jau es šitā izdaros, tā interese jau tomēr ir. bet nav jēgas tur ņemties.

un antuānam patīk, ka man patīk. un antuāns nebrauc prom.

vēl man atnāca jaunā bankas karte. kas ir patīkami, jo vecā reizēm gļukoja un negribēja strādāt.

man jauns ledusskapis! kluss. smuks. balts. iepriekšējais taisīja Tardis cienīgas skaņas, tikai ar to nekur nevarēja tikt un viņš pilnīgi noteikti nebija lielāks no iekšpuses.

vakarnakt bakstīju telefonu, un ne no kurienes trīs mušas uzbruka manai gaismiņai. apbruņojos ar matulaku un žurnāllapu un gāju karā ar trim riebīgām mušām.

bodē biju, ķiršus 700 gramus pa piečuku ieraudzīju, pagrābu. nekādi, it kā melni smuki ķirši, ne smaržo, ne garšo. škrobe. gan jau ka aiz skopuma tāpat apēdīšu.

ieberzos, pierunājos uz 10 windouzu, nepatika viss piepihāts fui, aizgāju atpakaļ uz savu 7 a tagad man sistēma brēc, ka neesot dženuīna. bet ir. zinu, ka ir. dirsas.

šodien simulēju. nēnu, ir diezgan sūdīgi. bet kāja izskatās labāk!

все мы киберпапуасы

interesanti, vai viņi 5 novembri šite atzīmē jo fokss mēģināja uzlaist gaisā parlamentu, vai tāpēc, ka viņam neizdevās? rītā iešu skatīties uguņošanu.

groza laiku te visādi. es tagad moku vēl pēdējo pusstundu, pirms eju gulēt. citādi no rīta pamodīšos par agru un būs besis.

pilns spama folderis ar drazu, kur visādas zegzīgas krievu līgavas/sievas utt lūko pēc līksmām izklaidēm. incanti, vai pastāv spams, kas sola skaista, jauna un stalta jaunēkļa mūžīgo mīlu, idillisku ģimenes dzīvi un citu uķi puķi ?
enīvei, ir svētdiena un es mēžu māju un cepu kotletes.

besī un kaitina tie aļa "es esmu tik super tolerants un iecietīgs" un tad viņi tā labi patronizējoši ņemas pret rasismu, par sievieštiesībām (abet kā ar to, ka meitenes apgraizīt ir slikti, bet puikas gan var?), par homoseksuāļu tiesībām, ekošmeko vanabī hipiji. ja paskaties uz viņiem, viņi patiesībā ir pasīvi agresīvie mizantropi!
un vēl mani nokaitināja tepat cibā viena žube (laikam) atvainojās par gaišas matu krāsas raksturojumu, kaut kur iekš komūnas pajautā laikam par krāsošanu. a pričom te matu krāsa? un kāda velna pēc viņa atvainojās? par ko?
un šitās te divas augšumpinētās lietas parasti iemitinās vienā cilvēkā. un tad es skatos un domāju... eh tu.. slieka no cilvēka, bez mugurkaula un ar tādu viegli sāju zemjainu piesmaku.
un vispār, es esmu superīgi šainīgi īgna šodien. te tagad būtu jānāk frāzei - ak vai piedodiet, atvainojiet, ka es atļāvos savu žulti izgāzt cibas plašajās ārēs. un vēl es ļoti ļoti atvainojos par to, ka netaisos likt šo te zem atslēdziņas, un jau laicīgi, lūdzu piedodiet visi tie, kam šis te sāp. skuju! bet re, interesanti tomēr, vai tas skan pēc atvainošanās?

Briiviiba nav netiirumos un noplukushaa paskataa. Briiviiba ir ieksheejaa sajuuta nekauneeties no noplukusha vai vienalga kaada paskata un justies labi taads, kaads esi. Bet ko es te njemos?

darbā jauna spindzele. es tagad nevaru saprast, vai man viņa krīt uz nerviem ar savu glupo blisināšanos jo 8 gadus jaunāka un mani kaut kāda dīvaina greizsirdība pārņem, vai tāpēc, ka šitā spindzele ir slinka kā korķis.

jarrr!!!!