ja cilvēks tiek izmests no lidmašīnas bez izpletņa, neviens psihoterapeits tev nepalīdzēs. Cik mēs tādi līdzcilvēki esam, kuri atrodas brīvajā kritienā un spēj paskatīties ar smaidu, jo raudāt un skumt nav jēgas...vairs nē. Jebkurai problēmai ir sava gaišā puse. Taisies izdarīt pašnāvību, lieeliski uz zemeslodes tāpat ir pārapdzīvotība. Nav naudas - tātad kādam tā ir vairāk nekā pietiekoši. Cilvēki piedzeras un iebrac debesīs ar savu 84. gada BMW, esam izaudzinājuši jaunatni, kam nav šķēršļu un kuri ne no kā nebaidās.Varētu turpināt...
Paši tak šo tīrumu esam aruši, paši sējuši - un brīnīties, kad ienāk raža, ir vairāk nekā dīvaini. Psihoterapija kā jebkurš darbs ir domāts lai nopelnītu naudu (psihoterapeits). Tā ir tikai Tava izvēle - atbalstīt un iet pie viņa vai ne, un tikai. Tas pats biktstēvs, bet tikai par naudu. Es mēģinu par visu smieties (var jau būt, ka kādā biezā medicīnas grāmatā ir rakstīts, kas man ir par diagnozi), es neņirgājos un nelamājos, un ticu tik tām patieībām, kuras ir uzrakstītas neizmantojot svešvārdus, speciālos terminus un, kuros nav vārda ''austrumu'' vai ''sena''. līdzcilvēki, varbūt vienkārši vairāk smaidīsim un smiesimies taja brīdī starp ''dzimis'' un ''miris''