problēma - muļķības negribas  rakstīt, gudru  neko nevaru pateikt,  bet lai  nu kā, es atkal rakstu. Tumša istaba, kur vienīgais gaismas avots ir blāvi mirdzošs monitors, salīcis siluets par savu laiku nokalpojušu klaviatūru, skaļi sīcošs datora ventilators..., nu nē pietiks depresijas. Pēc ilgāka pārtraukuma ielūkojos savā blogā (pus gads kopš nekas nebija tapis),  nu  esmu atgriezies jo rakstīšana ir mana apsēstība, manas narkotikas - agri vai vēlu es atkal to atsākšu darīt, bet ne šodien, varbūt arī ne rīt