Nebūs reklāmu, nebūs labu rakstu, jeb ja būs, tad par brangu naudu. Nopērc produktu un iegūsti informāciju. Tas attiecas uz lielākajiem jaunumu un ziņu portāliem visā pasaulē, arī Latvijā. Pa vienu kanālu nāk ziņās – nopirktas no ziņu kanāliem (reuters , leta, utt.), pašu portālu redaktoru sacerētas, tālāk seko pelēkā zona, ne īsti ziņa, ne īsti reklāmraksts – pētījumi, apraksti par jauniem produktiem un politiskajiem spēkiem, un beidzot reklāma, kādu mēs to pazīstam – baneris, izlecošs logs vai teksta logs. Interneta portāla pamatdoma – lai attiecība ziņu jomā būtu ar pozitīvu zīmi formulā „mums maksā – mēs maksājam”. Lūk arī visa loģika tam, kas tiek saukts par informācijas pasniegšanu vispasaules tīmekļa komerciālajā daļā, tas ir bizness ar saviem noteikumiem un tur mēs nekā nevaram darīt, kā tikai rakstīt niknus komentārus, lamājot visu un visus.

Kas notiek nosacīti nekomerciālajā interneta daļā, kas vairāk pazīstama kā blogi, entuziastu veidotās ziņu lapas, forumos un vietās, kur tu vari iesaitēt, tavuprāt noderīgu informāciju, ko ir publicējis kāds cits. „Es arī gribu naudu ar savu intelektuālo īpašumu t.i. prātu, tāpēc ievietoju savā lapā reklāmas un diezgan labi nopelnu”. Ja lapa ir angļu vai ķīniešu (?) valodā – piekrītu, var nopelnīt krietnu kušķi ar dolāriem, lai gan šis ceļš ir diezgan slidens – rakstīt to, ko gribas rakstīt vai to, ko cilvēki vēlas lasīt („protams, es tā nedomāju, bet ja tauta lasa”, „coca-cola ir inde, un es to varu pierādīt, bet viņi, kā es dzirdēju, diezgan daudz naudas iegulda reklāmā”). Plus vēl visam tam klāt krietna deva „SEO”, lai lapa atrastos pēc iespējas augstāk meklētāju reitingos. Ja tas attiecas uz open source un freeware produktu rakstītājiem -  cepuri nost, viņi pavada cauras dienas kodējot un testējot savas programmas, nav laika maizīti nopelnīt. Bet cilvēks, kas dienas laikā atlicina stundu vai divas, lai uzrakstītu kādu raksta galu, iesaitētu desmit jaunus rakstus, dotu savu slēdzienu nez kādam notikumam – tā ir sevis pārvērtēšana.

Kādu brīsniņu atpakaļ Latvijas brīvi rakstošo sabiedrību pāršalca doma, un vēl vairāk, tika nodibināta lapa, ar kuras palīdzību katrs apzinīgs blogers var ievietot reklāmu savā lapā, nosacījums – cik cilvēki noklikšķinās uz reklāmteksta – tik daudz naudiņas arī dabūsi. Nu nezinu, vai ar to pietiks bezrūpīgai dzīvei, bet tas, ka ieliekot reklāmu, stiprāk sāks darboties pašcenzūra, tas gan. Un te man radās doma (kā visas manas domas, lielas un ģeniālas), kāpēc gan nekomerciālie rakstītāji nevarētu piekopt tādu lietu, ka sev tīkamu produktu un pakalpojumu reklāmu, nesaņemot par to naudu – publicējot rakstus, ielikt paša vai cita izveidotus banerus savā lapā. Rakstītāja reputāciju būs zināms garants, ka šis raksts ir tapis no visas sirds, nevis bijis apmaksāts. Tīri tehniski, šāds projekts būtu diezgan vienkārši realizējams – vai nu pozitīvs raksts savā blogā, vai slinkākiem izveidot lapu ar iespējamajiem baneriem, kurus var ievietot pēc patikšanas savā lapā, kā nekā, grafiskās mākslas izvirtuļi mūsu zemē ir atliku likām, kas varētu kādu reklāmiņu, aiz neko darīt, uzcept.

Uz jautājumu – kāpēc man reklamēt cita preci, liet ūdeni uz svešām dzirnavām, atbilde ir vienkārša – nodarboties ar Latvijas preču protekcionismu. Legāli šis pasākums vairs neiet cauri, esam iestājušies ES un tā tagad ir mūsu lielā dzimtene, neskatoties uz to, ka šajā savienībā ne visās vietās esam mīļi gaidīti. Visi pasaules procesi ir radījuši situāciju, ka mūsdienu realitāte ir globalizācija -  vienāds produkts visās pasaules valstīs – minimālas ražošanas izmaksas pie milzīgiem reklāmas budžetiem. Pārtika ar milzīgu derīguma termiņu, neizturīgas elektronikas preces, jo jaunievedumi un mode liks to nomainīt pirms tie zaudē savu kvalitāti. Es neesmu pesimists, domāju, ka drīzāk reālists – neskatoties uz visu labo, kas noticis pa šiem gadiem, preču un pakalpojumu tirgu var raksturot vienā vārdā – izzušana. Piemēra pēc – es varētu reklamēt tādas preces kā „Piebalgas alus”, „Bauskas alus”, „Užavas alus”, „Iļģuciema kvass”, „Iesala dzēriens” un citus dzērienus. Aizbilst kādu labu vārdu par veikaliņiem, kuros man pēc pusnakts neatsaka kādu pudeli ar stiprāku dzērienu. Mazas bodītes, kur pārdod interesantas lietas. Izdevniecības, kuras izdod grāmatas latviešu valodā un neuzskata mani par idiotu. Zinātniski pētnieciski raidījumi televīzijā un daudz kas cits.

Tīmekļa vietas, par kurām domāju rakstot:

1. Blogu pionieri Latvijā – www.laacz.lv , lam.good.lv , www.pods.lv
2. Netkarīgās ziņas – www.tribine.lv , www.datuve.lv
3. Portāli – www.delfi.lv , http://www.tvnet.lv , www.apollo.lv
4. Reklāmas ievietošana blogos - www.blogads.lv
5. Kā pelnī ar bezmaksas programmatūru un citas interesantas lietas (paint.net izstrādātāja blogs) - http://blog.getpaint.net/
6. un daudzas citas vietnes (lieto www.google.lv )