traģēdija
tas viss bija joks, saprotiet! nepatiesība, kuru es gada gaitā esmu izaudzējusi līdz teorijai. jo man neviens neiebilda, neviens neapstrīdēja. tikai noraustīja plecus - sak, var jau būt. nevienam nebija laika, nevienam nebija intereses sekot svešam domu gājienam. un manā pasaulē arī neviena nebija. un tie, kas bija - tos es piemānīju. es izdomāju elementus un izdomāju tiem sistēmu. līdz ar to ne sistēma, ne elementi nevar būt nepareizi. turklāt, mana draudzene izgudroja mūzikas instrumentus un speciāli tiem sakomponēja mūziku. un šo mūziku es paņēmu par pavadījumu.
un te pēkšņi man pietrūka trakuma - es sapratu, ko daru, un vairs nevaru padarīt.