G.Perec, La disparition (1969)
esdomaju, ka latviski piemērotāk būtu izlaist S nevis E burtu.

"kaimiņš līdzcietīgi viņu pavadīja uz pārbaudi Košēna klīnikā. viņš pateica vārdu, nodarbinātā pozīciju. viņam rekomendēja veikt pilnīgu izmeklēšanu, palpāciju un pēctam rentgenu. viņš piekrita. viņam vaicāja: vai daudz bija jācieš? vairāk vai mazāk - viņš atbildēja. kāda tieši vaina? nevarēja pagulēt? vai lietoja kādu tinktūru vai tonizējošo? jā gan, bet necik daudz nelīdzēja. vai vaina ir tīklenē? drīzāk ne. mutē augšā? varbūt. piere? jā. dzirde traucēta? nē, bet naktī bija tāda kā dūkoņa. viņi gribēja zināt: reāla dūkoņa vai tikai šķita, ka dūc? viņš neatbildēja.

viņš bija par labu priekš otorinolaringologa: možu garu, nodzītiem matiem, garu, rudu vaigubārdu, pelēku tauriņu ar baltam pumpiņām un pīpēja pēc alkohola dvakojošu cigarillu. otorinolaringologam bija jāizklaušina un jāveic mērījumi, jāizpēta mute, jāpaplūkā gliemežnīca, jāpārbauda bungādiņa, jāpamīca rīkle, aizdegune un deguna dobumā. viņš to darīja gluži labi, taču nejauki švilpa, kamēr veica izmeklēšanu, tādējādi nokaitinot Antonu."

Un voisin compatissant l'accompagna à la consultation à l'hôpital Cochin . Il donna son nom, son rang d'immatriculation à l'Association du travail . On l'invita à subir auscultation , palpation, puis radio . Il fut d'accord . On l'informa : souffrait – il ? Plus ou moins, dit – il . Qu'avait – il ? Il n'arrivait pas à dormir ? Avait – il pris un sirop ? Un cordial (1 )? Oui, il avait , mais ça n'avait pas agi . Avait – il parfois mal à l'iris ? Plutôt pas . Au palais ? Ca pouvait ; Au front ? Oui. Aux conduits auditifs? Non, mais il y avait , la nuit , un bourdon qui bourdonnait . On voulut savoir : un bourdon ou un faux - bourdon ? Il l'ignorait .
Il fut bon pour l'oto-rhino, un gars jovial , au poil ras, aux longs favoris roux , portant lorgnons , papillon gris à pois blancs , fumant un cigarillo qui puait l'alcool. L'oto-thino prit son pouls, l'ausculta, introduisit un miroir rond sous son palais , tripota son pavillon , farfouilla son tympan, malaxa son larynx , son naso – pharynx , son sinus droit , sa cloison . L'oto-rhino faisait du bon travail , mais il sifflotait durant l'auscultation ; ça finit par aigrir Anton .