Only · the · wind · remembers · my · name

Un vispār, priecīgu pirmo Māmiņdienu man :) un arī zizii, kjiegjels un pikaczu. Par citiem cibiņiem infas nav :))

un kārtējo reizi varu lādēt Latvijas Pastu, kurš nedēļas laikā nav spējis piegādāt pavisam parastu vēstuli. mamma paliks šodien bez manas kartiņas (un viss bija tik labi izplānots, ibio). Kad sūtīju tētim apsveikumu dzimšanas dienā, tad vēstule atnāca pēc 3 nedēļām (normāli tas aizņem 3 dienas), bija atplēsta, pa virsu pasta zīmogs, ka ienākusi jau sabojāta. Besī, ka darbinieki nepilda savu pienākumu, uzskatot, ka katra vēstule no ārzemēm nozīmē pilnu aploksni ar naudu, kura varētu pienākties viņiem par sūri grūto darbu.

es ieskrējos, palecos un sastingu gaisā. jā, jā, tieši tā pat kā piedzīvojumu filmās to dara varoņi aiz lieliem priekiem. viņi ir prom muahahahah! tagad jāiet uzpīpēt par godu tam visam

sapnī episki šaudījos ar priekšmetu, kas mats matā izskatās kā meitas mīļākais grabulis, tikai metālisks bija un tā lodes, ietriecoties ķermenī, to uzspridzināja. scenāriju īsti neatceros, bet mani baigi cītīgi medīja un es visus laidu gaisā. burvīgi :)

un rīt viņi brauc prom. beidzot.

un vispār, rapšu lauki izskatās neaprakstāmi skaisti, bet smarža.. ejot gar viņiem cenšos aizturēt elpu

tas vecais āzis sēž manā mājā, uz mana dīvāna un māca mani dzīvot, prikiņ? gludināju veļu, paralēli čatojos ar F. un vīratēvs tāds "ko tu smejies", saku, ka runājos internetā. un tad seko "šajā laikā kas sēž pie datoriem ir vai nu bezdarbnieki vai asociālie" gribējās jau pavērt muti, bet paturēju savus komentārus pie sevis. baigi ērti viņš sāk justies. un vēl tie bla bla ko man vajadzētu darīt un ka es jau neko nedarot. un vīrs tikko viņu attaisnoja, ka tā jau vien ir. kāpēc man neesot nekādu biznesa ideju. bļā

laiks velkas nežēlīgi lēnu tikai tad, kad kaut ko gaida. svētdienas rīts nāk vienkārši mokoši lēni.

un skumji man arī ir. un bail.

man drīz murgos rādīsies vīrenes šļupstēšana un šacī, šacī. es saprotu, ka mazi bērni ir varen jauki un tā, bet kāda hrena pēc ir jāšļupst?!

domāju, ko man visu laiku ring of fire galvā skan, atcerējos, ka sapnī šito uz skatuves dziedāju :D

super naksniņa. un vīrs dabūs iekšās. tagad skaidrs, kāpēc bērns ir augšā drīz pēc viņa aiziešanas uz darbu (a es naivā domāju, ka režīms tāds, ap 7 celties), sanāca būt viņas istabā tajā brīdī- iet kā zirgs pa trepēm, cērt durvis, vienkārši māja vibrē, a sīkās istaba ta pie kāpņu telpas un tas bija ap 5 rītā, bitīt matos. jūtos kā izdirsta krizdole

jāiet vingrot. neesmu to darījusi jau kopš aizbraucu uz LV marta beigās.

pamatīgs zb

es nevaru beigt hihināt par komentāru iekš tvneta par šodienas hoķi:
"Notiek spraiga cīņa. Cipulis piespēlē Daugaviņam, Daugaviņš Meijam, Meija Indrašim, Indrašis Masaļskim! Masaļskis šķil! VĀRTI! Masaļskis saņem no Nolana savu Latte, hubba bubba un lēnām slido atpakaļ uz vārtiem, lai nosnaustos Siestas laikā."

skatos tagad ziņas par Putina inaugurāciju un aš sirds salecas. Esmu jau gana stāstījusi kā Putins sapnī mani precēt brauca :D

Vispār labvakar. Man tikko izcēlās kašķis ar F. par to, kas rīt uzvarēs hoķī, Latvija vai Itālija. izbesīja un izgāju no FB.

vīrs vakar vispār izcēlās. kad pateicu, ka vēl 10min spēle viņš sāka burkšķēt, ka vēl taču papildlaiks un 11m, ka taču ilgi vēl. lol vienkārši. veči vēl kaut ko saprotot no sporta.

vīrene bija klačoties ar kaut kādām druškām, tagad ievelkas viesistabā, kur skatos savu seriālu un sāk vīratēvam visu atstāstīt. bla bla bla bla bla bla, bļeģ, nu tiešām tās neredz, ka traucē?!

vēl 5 dienas, mieru, tikai mieru.

es viņam saku, reku rainim akcija. jūnijā varētu uz Itāliju visi trīs pa sotaku aizšaut. viņš pateica, ka rainis viņu varētu uz z-koreju pa lēto aizvest un tas arī viss.

kāda velna pēc es cenšos?

uzliku keyloggeri, tagad tikai neaizmirst nospiest record ikreiz, kad nebūšu mājās :) un vispār jauka padarīšana, skrīnšoti ik pa vēlamo laiku, sistēmas aktivitāšu ierakstīšanu, web lapu uzskaite.

ko vēl var gribēt?

..normālas attiecības.

vīrs mani izmeta no guļamistabas.

vai tad parasti nenotiek otrādi?

vīrs stāsta par darbu, es krāsoju nagus un uzmanīgi klausos, jo interesanta tēma. vīrene apsēžas blakus un ik pa 2 min pārtrauc vīru un vēršas pie manis ar šādiem jautājumiem: 1) tev rīt daudz veļa jāmazgā? 2)kā tu domā, tā maize, kas ir, rīt N (mans vīrs) viņu varēs ēst? 3) to pleķi no krekla varēsi izmazgāt? (kādu pleķi, kādu kreklu??) nu to, nu, polo. (uztaisīju wtf sejas izteiksmi līdz man pieleca, ka tas bija 5 dienas atpakaļ.

viņai nav nekādu citu sarunu tematu, vispār nav nekādu interešu, hobiju kā tikai bērni/mazbērni/virtuve un viss kas ap to. un jo vairāk es viņu redzu, jo vairāk es baidos no tā, ka blakus savam vīram es palikšu tieši tāda pati, ja viss ies viņam vēlamo ceļu. dievs, kā es negribu tāda būt.

es sev apsolu, ka man būs karjera un interesanta dzīve. un pēc vīra izteikumiem.. pat nezinu, vai ar viņu tas būs iespējams

uzlakoju vienu nagu, zolā krāsa izskatās ōsom. kad sīkā aizies gulēt, pie krāsas tiks arī pārējie nagi :)

ā un tagad taču atvilkās vīra māsīca, sēž abas ar vīreni un kafijo. vot, to sievieti es neciešu ne acu galā. pirmīt viņa demonstratīvi nomazgāja rokas un nāca ar atplestām rokām, gribēja sīko paturēt. pagriezos un aizgāju.