Only · the · wind · remembers · my · name

Es varētu sarakstīt bībeli par viņa katru debīlo izgājienu.
Šonakt bērns pamodās ap plkst. 1, aizgāju, ieliku knupi, aizmiga.
Tad pamodās ap 3, aizgāju, iedevu padzerties, izskatījās, ka gulēs tālāk.
Pēc 10 min atkal augšā, saku vecim "tagad ej tu", atpakaļ saņemu "ai, nē, es nezināšu, ko darīt"
Nu, labi, paņemu sīko pie sevis, jo nekādas gulēšanas. Tā apmēram stundu viņa bļaustās, ālējas un neguļ, saku, lai uztaisa rijamo. Ar lielu piespiešanos aizgāja.
No rīta šis saka, ka sīkam pilns pampis, saku, man sāp vēders. Viņš iespītējas un neiet, bet guļ tālāk.

kāda velna pēc bērnam ir tēvs?

es atgūlos, nezinu, vai iemigu vai vienkārši domāju, bet tas bija kas neiedomājams. tik dzīvi un fantastiski.

ķip man pēc divām dienām ir dzimšanas diena, bet jūtos kā pēc atomkara. ne kripatiņas laimes. F. gan mazliet patēloja klaunu, bet tas bija īslaicīgs risinājums. Liekas laiks velkas nereāli, kad asarām acīs kaut ko gaidi.

var jau sevi pārliecināt, ka ceļš uz laimi ir dadžiem kaisīts, ka tas viss ir samaksa par labāku nākotni. Aiz labāku, gribēju likt "cerams", bet tad izdomāju, ka nav ko pakļauties pesimismam, jāļauj universam sadzirdēt manus pozitīvos mērķus, lai viņš tur gatavo labu augsni man.

vienīgā mūsu atšķirība ir tāda, ka man nav krāna, izdomāju es. Viņš gan piepilda, ka viņš pīpē, bet es nē

es laikam nezinātu, ko ar viņu dzīvē iesākt, mēs abi esam pārāk lieliski.. un stūrgalvīgi egoisti.

reizēm arī skumjas un negatīvas lietas (svešas) iedvesmo vairāk kā vajadzētu. respektīvi, lietas, kurās nav nekā laba, lai no kuras puses skatītos, bet es skatos un domāju- o! redz, ka tomēr tā var arī un ievelku ķeksīti prātā.

izvilku garos lillā svārkus. nu, palīdz lillā, kad neiet labi.

psihene jau atkal brēc pēc manis. muguru lauž tā, ka nezinu, kur likties un krūtīs ir drausmīgs caurums, tā vismaz šķiet. un iemesls ir tik abstrakts un tāls, ka es pat nesaprotu, čo za huiņa

Parasti bērns var iet, kur vien grib dzīvoklī, tiek aiztaisītas stratēģiski svarīgās durvis un pārējais ir viņas rīcībā. Šoreiz esmu nolohojusies un palaidusi garām, ka guļamistabas durvis vaļā, to gan es sapratu tikai tad, kad sīkā ierāpoja pie manis un es sajutu spēcīgu ingvera smaržu- bļē, tikusi pie istabas smaržīgās eļļas.. visa pudele izgāzta, pati eļļaina, ņemu pudeli a tur "sargāt no bērniem" bļā.. sīko vannā, noziepēju tīru, bet mute eļļaina nebija, tāpēc secinu, ka nav paspējusi tik tālu tikt. grrrr, dusmas uz sevi tādas, ka maz neliekas.

un tagad ir paranoja, ka viņai kas varētu notikt, bet nu, moš hiperaktivizēsies no tās smaržas..

meita mani centās modināt plikšķinot pa seju un bučojot visur kur tiek klāt. vispār mīļuma kalngals tas mazais ķipars.

well, mīlīši, viņš nepakļaujas provokācijām, bet es to veci gribu. viņš ir mans spogulis, kas patiesībā ir destruktīvi, bet kuru, pie velna, tas interesē? pretpoli sasjot hui! ir pilnīgi reāla iespēja uz kopīgu atvaļinājumu lv. neesmu sliktāks gids kā tie par naudu, pietam, es zinu par rātsnama lauvām vairāk kā viņi, jo ārtisti ir ģimenes draugu lokā.

cik izteikti mans ķermenis reaģē uz stresu. vīrs aizbrauca komandējumā un man vairs nesāp mugura. pēc katra kārtējā strīda man vienkārši lauž muguru uz pusēm, ka reizēm pat nespēju pacelt bērnu, tas, ka sāp, figņa, bet vienkārši nevaru pacelt un viss, liekas, ka saļimšu zem tiem dažiem kg.
šodien vispār jūtos tik labi, tāda sajūta, ka visas iekšas gavilē, tik kārtējā kafija bik spiedienu uzsita, bet nu to var pārdzīvot.

šovakar vīns un 70. gadu itāļu trilleris

Man vajag šito! tulīt, tagad! pielikšu virtuvē pie sienas un apakšā svecīti

iesāku lasīt biezu grāmatu kosmētiķiem par ādu, sen neesmu lasījusi angliski, nācās bik smadzenes pārstellēt. sāku domāt, varbūt pameklēt to grāmatu vāciski, citādi sapisīšos meistarībā ar terminoloģiju. bet ja tā padomā, tad angliski arī vajag, dzīvē noderēs.
un vispār jāsāk pirkt skolai pričendāļus, lai bankas kontam nav šoks. pagaidām galvas sāpes rada normāli, balti apavi. visi tie ārstu apavi ir briesmīgi, tāpēc izdomāju, ka vajag kādus ādas mokasīnveidīgos vai arī balerīnas, lai smuki vismaz izskatās un ir ērti. un baltos džinsos mana pakaļa noteikti ka izskatīsies milzīga..

Man patīk uzturēt kontaktus ar mūžību pazīstamiem cilvēkiem. Piemēram, ir viens tāds puisietis, ar kuru mācījos sagatavošanas skolā no 4g.v., tad mācījāmies 6 gadus vienā klasē, tad vēl 3 paralēlklasēs jau citā skolā... visus šos gadus arī mūsu vecāki ir bijuši labi draugi. un tagad? tagad mēs varam pļāpāt kā divas vecmeitas, kaut neesam redzējušies savus 5 gadus, ja ne vairāk, bet tāda sajūta, ka nekad nebūtu "šķīrušies". runājam vēl aizvien valodā, kuru varētu saprast tikai tie, kas ar mums mācījušies 1. klasē kopā :)

attieksmes maiņu! sročna!

Jabeidz dzert vīns.

man kaut kas ar galvu nav labi, nopietni. reizēm ilūzija ar realitāti saplūst tik ļoti, ka vairs nav sajēgas, kas ir kas. konkrēta uzmestības sajūta.

besī, tā viegli sīcoši velkošā sāpe pavēderē. bet, ja tā padomā, tad labāk kā kontrakcijas 26 stundu garumā muahaha

atnācu mājās no veikala un sapratu, ka neesmu nopirkusi nekādu gaļu vecim vakariņām, cik ļoti es par viņu domāju. Nekas, ēdīs veģitāri, ibio

Mani tarakāni tādu tusiņu uztaisīja, ka 2x aizbraucu garām manam pagriezienam. vienā nor reizēm nācās nobraukt ap 20km lielu līkumu. well, bet ko lai dara, ka fantāzija neļauj koncentrēties?

patīk vīra komentārs par kādu manu paziņu: "viņa ir tik neerotiska kā kaktuss"