vīrs stāsta par darbu, es krāsoju nagus un uzmanīgi klausos, jo interesanta tēma. vīrene apsēžas blakus un ik pa 2 min pārtrauc vīru un vēršas pie manis ar šādiem jautājumiem: 1) tev rīt daudz veļa jāmazgā? 2)kā tu domā, tā maize, kas ir, rīt N (mans vīrs) viņu varēs ēst? 3) to pleķi no krekla varēsi izmazgāt? (kādu pleķi, kādu kreklu??) nu to, nu, polo. (uztaisīju wtf sejas izteiksmi līdz man pieleca, ka tas bija 5 dienas atpakaļ.
viņai nav nekādu citu sarunu tematu, vispār nav nekādu interešu, hobiju kā tikai bērni/mazbērni/virtuve un viss kas ap to. un jo vairāk es viņu redzu, jo vairāk es baidos no tā, ka blakus savam vīram es palikšu tieši tāda pati, ja viss ies viņam vēlamo ceļu. dievs, kā es negribu tāda būt.
es sev apsolu, ka man būs karjera un interesanta dzīve. un pēc vīra izteikumiem.. pat nezinu, vai ar viņu tas būs iespējams