Only · the · wind · remembers · my · name

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
nopirku koraļļu krāsas blūzīti, zilu nagu laku, normālu push-up (man jau vajag, vai ne).. un tā pat iekšā sēž neapmierinātība. protams, es to noveļu uz vīrenes esamību šajā mājā, viņas klātbūtne vienkārši uzdzen stresu, nerunājot par to, ja ar viņu vēl ir jākomunicē un jāsadzīvo. protams, attiecības ar vīru tas labākas nepadara

nu, kaut kā tā

* * *
fantastiskais "In the Hall of the Mountain King" nobeigums, zibeņi un pērkons.

vēl be vienai būt, tumšā lauku mājā. trīcēt un gaidīt troļļus.

* * *
ā, vēl viņš vakar paziņoja, ka pametot futbolu- manis dēļ. teicu, ka man to nevajag, vilciens ir aizbraucis. gadiem lūdzu, lai pavada vairāk laika ar mani, nevis katru brīvu brīdi skrien pakaļ bumbai, bet, kad ūdens jau mutē smeļas, tad tomēr tas vairs nav tik svarīgi. tā pat arī pavīdēja jautājumu rinda "man mainīt darbu? pārvākties?! jā, vecīt, kad tev piedāvāja krutu darbu Šveicē, tad sievas lūgumi/uzmundrinājumi pieņemt bija mazāk vērti kā māmuliņas "ak, dievs, tikai ne to", lai gan tas darbs bija tieši tas, ko viņš gribēja un algu viņi bija gatavi maksāt jebkādu, lai tikai viņš pieņemtu piedāvājumu.

kāpēc vīrieši cenšas kaut ko darīt lietas labā tikai tad, kad principā jau ir par vēlu? nu neprecēja viņš kaķi maisā, ļoti labi zināja, ko es gribu no dzīves, tikai laikam neiedomājās, ka es uz svilpīti netaisos mainīties. un vēl jo vairāk sajutusi brīvības smaržu, krātiņā dzīvot netaisos. pietiek tā mazohisma.

* * *
ar ironiju balsī šis prasīja: "un ko tu darīsi, nomainīsi mani pret kādu citu?" un es ar pilnīgu pašpārliecinātību atbildēju: "ja, vielleicht"

tad iestājās kapa klusums, likās, ka viņš pat pārstāja elpot.

* * *
koridorī esot viņa čukst, bet, redz, durvis aizvērt, kad virtuvē gar traukiem klabinās, nejēdz.
* * *
un kāda velna pēc lai es ietu un viņam rādītu savu privāto saraksti? ak, kungs, redz, esot varējis to apskatīt, kamēr gulēju, bet neesot darījis. ej dirst varu es pateikt. principa pēc nerādīšu, viņa vēstules es vaļā arī neveru, nemaz nerunājot par interneta vidi.

kas tā par huiņu???

* * *
es nemāku tikt galā ar stresu. pīpēju, kožu un riju kā cūka. rīt vēl pēdējā diena un tad rīšanu atmetu.
* * *
es redzu, ka viņa labprātāk aizliegtu tam bērnam visu, bet manā priekšā neuzdrošinās. bet visi tie m mmm, ne ēē utt man zajebaļi jau. viss ar noliegumu. un viņa pati man ar besī arā, visu laiku kkādu huiņu runā.
* * *
sapņoju, ka ieliku sev silikona pupus. sākumā viņi bija smuki, pēc tam izskatījās kā omēm un viens bija garāks par otru. fuuuuuuuu
* * *
izraktas pērles
Mana tēva daiļdarbs pirms pāris gadiem, Melnkalnē esot:

Ir Otrā diena Melnkalnē. Laiks ir apmācies, tādēļ es savas skumjās domas nomācu ar pāris glāzēm vietējā alkohola. Esmu pēc vietējās zīlnieces apmeklējuma. ilgi slēpu savas vizītes patiesos nolūkus, maskējot tos zem meitas vīra radu apmeklējuma. Tas, ko pateica šī zīlniece, kuru lai atrastu man nācās nomīdīt ne vienu vienu pāri labas kvalitātes apavu , un kura dzīvo dziļi kalnos un paņēma manis pašu dārgāko kā upuri par informāciju, kuru es no viņas pieprasīju- tas ir, manu kules apmatojumu, es uzzināju to, ko mana mēle nekustas, lai pateiktu un roka neceļas, lai uzrakstītu, esmu apjucis un nezinu, ko darīt ar šo ziņu. Vai ieskrāpēt kalnu klintīs, vai šifrēti nosūtīt uz Latviju, lai izdomātu, ko ar viņu tālāk darīt. Viņas teiktais skar tavu brūno jūraszvaigzni, kā tu jau to droši vien biji sapratis. Tas skar šīs zvaigznes neticamos piedzīvojos, dzīves notikumus un situācijas, kurās tā bija nokļuvusi pēc savas gribas kā arī pret to. Ja tu, Ingus, lasi šo vēstuli, tad zini, ka atpakaļceļā no zīlnieces nokļuvu Melnkalnes troļļu varā un tiku spīdzināts un šo informāciju par tavu jūraszvaigzni zin, kā minimums, pus Eiropa. Piedod man, bet tu taču zini, ka to, ka manu ausu sēru tirgo ebrejiem, es izturēt nevarēju un visas tavas jūraszvaigznes homoseksuālās dēkas ir Eirāzijas literārā bagātība. piedod ja vari. uz mūžiem tavs pa pusei, Ivars Skaistais.

* * *
kad man būs miers? dvēselisks un fizisks
* * *
pieliešu mūli šodien un otrdien arī.
* * *
pisiet nahuj no manas mājas. viņi te ir 40min un jau uzkrituši uz nerviem. vīrene raustās un panikā bļauj par katru darbību, ko veic sīkā, ka tik ko neapgāž vai sevi nesasit. teicu, lai neko neved, nē viņa atved 5l spaini ar sieru!!! man jau no pagājušās reizes stāv sasaldēts siers. vienīgais, ko palūdzu bija olīveļļa un tā pati saplīsa, jo nepārlēja plastmasas pudelē.

kā lai pacieš 2 nedēļas, kad jau tā ar vīru ir neciešamas attiecības.

* * *
kaut ko baigi cītīgi sapņoju par [info]komeeta_naak, bet aizmigu otrreiz un neko vairs neatceros. tikai kaut kādu garmatainu, pumpainu džeku.

šodien atbrauc vīra senči, paliks 2 nedēļas, ibio. tagad top jēra kājas koriandrā ar kartupeļiem un pašceptu maizi.
* * *
es gribu, lai notiktu man pa prātam.
* * *
protams, ka vislabākā lieta ir paņemt knupja koka ķēdi un ar to dauzīt pa stāvlampas metāla pamatni. un es neteiktu, ka pēc vakardienas vīna man ietu baigi zajebis
klausos:
Sisters of mercy - gimme shelter
* * *
buona notte pirms miega nozīmē smaidu līdz ausīm. es atkal jūdzos nost. tik daudz komplimentu vienā vakarā mana apziņa nespēj sagremot, kas būtu citādi, ja tos regulāri saņemtu mājās, nevis par garšīgu ēdienu dzirdēt "bija ļoti garšīgi, bet varēja būt labāk". jā, mīlīši, pilnā nopietnībā. Tā kā man nav žēl (t.i. es nejūtos kā maita), ka viņš tērēs tūkstošus manai izglītībai, lai pēc tās iegūšanas es domātu par viņa pamešanu.

Manu mīļo ego, paldies, ka tu laicīgi atgriezies no piespiedu atvaļinājuma un iedevi realitātes devu manām smadzenēm.

* * *
* * *
* * *
La Dolce Vita šim vakaram. vīns gan vairs nelien. un tās digitalizētās melnbaltās filmas sāpina aci

Ak, F., F., F.

* * *

Previous · Next