Gads kā |
[May. 31st, 2020|01:56 pm] |
Nelietoju pievienotots cukurus un miltus. Prātoju, ka būtu vērts arī no zināmiem raudzētiem cukuriem atteikties. Uz vecumu jau tāpat nepiestāv. |
|
|
whooah |
[May. 28th, 2020|11:29 pm] |
Mans vīrs ir nu jau piektais fotogrāfs, kurš par tādu paliek mūsu pazīšanās laikā. Man tiek foto terapija. Atzīmēšu, no kameras man ir neērti, reizēm tā, ka var raudāt. Bet praktizēties vajag, tad nu cenšos ar savu attēlu sadzīvot. Kas jocīgi - es šķiet tikai nupat pieņēmu, ka nu jau esmu tā kā pieaugusi, un jau nākas pieņemt, ka strauji novecoju. Un tajā pašā laikā - jāsvin, jo šodien esmu visjaunākā kā jebkad vairs šajā dzīvē būšu. Izgāju cauri dzīves redzējumam: kā novecoju, kā pieaug dēls, kā mainās situācijas, kā mainās attieksmes, kā nomirstu, kā turpinos kā neiemiesota apziņa, kā iemiesojos, lai satiktu atkal viņu; vai varbūt palieku par viļņu putām. Skaidrs ir viens, tas ir nebeidzams ritums un vienīgā izeja ir balansēt īstajā frekvencē. Tajā, starp bliss un love. Kā to darīt ar traucējumiem ēterā, tas, lūk, ir īstais jautājums. |
|
|
Multiaxial realm of the aatman: |
[May. 19th, 2020|09:14 pm] |
I've seen it mathomed. Fathom that. |
|
|
Sapņi. |
[May. 18th, 2020|03:45 pm] |
Iedomājieties, ja visi sāktu sapņot, kas notiks? Iedomājieties, ja nu jau sapņo? Sapņos, tāpat kā telepātijā, notikumi metaforizējas, tāpēc jāzin kā tos tulkot. Un kamēr atslēgu atrod, vai pieņem, tikmēr jau notikums var pienākt neiztulkots. |
|
|
Šodienas atklājumi: |
[May. 14th, 2020|11:45 pm] |
1. Maiju radīšanas mītā ir manis nosapņotā inteliģence. Jālasa dziļāk, kas te būs. 2. Stounhendžu 1958 pārbīdīja un pārbūvēja, wtf. Es to pat piefiksēju tur esot, ka kaut kas nav, viss atkal butaforija, bet pilnībā noignorēju. |
|
|
|
[May. 14th, 2020|12:28 pm] |
Modāmies ar uz lieveņa piegādātu vīra drauga pašceptu saldskābmaizi. |
|
|
Dēls |
[Apr. 30th, 2020|11:20 am] |
Smaržo pēc konfektēm, saules un zaļa koka. Šorīt netīšām sanāca mājmācība taisnīgumā.
Bijām, dabūjuši kastīti ar vislabākajām zemenēm, no vietējiem zemniekiem. Kādas septiņas lielas ogas.
Dēls ēd, slavē, mēs ar vīru cepam pankūkas. Vīrs apēd vienu zemeni, jā esot baigi labās. Es piesēžos, apēdu vienu, jā, nevar iebilst. Dēls paņem pēdējo ogu, prasa, kurš gribētu. Nu, jauki, es saku, ka varbūt tētis un es sadalīsim uz pusēm, jo mēs tikai pa vienai apēdām. Cik TU?
Viņš saka: "četras".
Protams, automātiskā reakcija ir teikt: "dēls, apēd Tu, Tev jau tik ļoti garšo".
Bet es redzēju iespēju :D. Ak vai, nu, dēls sāka margot visādas taisnīguma jaunrades formas, grieza zemeni uz pusēm, tad nost maliņu, kura pazuda mutē, es beidzot uzrūcu, lai nenogriež pirkstus un negriež uz galda. Paņēmu vienu pusīti nost no acīm. Dēls aizgāja uz savu istabu, izplājās uz paklāja un sāka raudāt. Neesot taisnīgi.
Vīrs pagājās uz istabu un maigā balsī viņu mierināja, ka nekas, mēs ar mammu neņemam ļaunā, ka Tu dabūji daudz vairāk kā mēs, paldies, ka Tu tik ļoti pārdzīvo par mums, bet neraudi, mums taču prieks, ka Tev garšo. Pēc piemēra iztēlošanās, kurā tētis nopirka četrus eklērus, apēda trīs un pēdējo sadalīja uz pusēm ar dēlu, santīms laikam nokrita.
Kā mums patīk būt upura lomā, tik ļoti, ka pat tad, kad neesam, ar pārliecību to tā iztaisam :D. |
|
|
|
[Apr. 24th, 2020|08:59 pm] |
Londonā kā vienlīdzības paradīzē, ar parkiem kā Serā gleznā. Debesis zilas un smaržo lekni ziedošie lepno vidusšķiru sastādītie krāšņumkrūmi. If this isn’t nice I don’t know what is. |
|
|
|
[Apr. 23rd, 2020|08:28 pm] |
Hiacintes ziedu macerējums saulespuķu eļļā ir dievīgs. Bet interesantā kārtā tikai tad, kad nostāvējies un smaržas stiprums pagaisis. Tas man atgādina to joku, ka no sūda var uztaisīt visbrīnišķīgāko parfīmu, florālu un daiļu, tikai jāņem pavisam maza mazītiņa drusciņa no sūda :D. |
|
|
Idejas un māksla |
[Apr. 23rd, 2020|01:05 pm] |
Tik daudz kas prasās ārā, lien, durās, grib piedzimt un tikt barots. Es dzīvoju nedzimušu ideju mākonī. Un staigāju pa to līķiem. |
|
|
|
[Apr. 20th, 2020|09:05 pm] |
Klau, mīļā ciba, es esmu uz sava bērna skolas saitēm uzlikusi mīksto, jo tāda daba un nejēdzu tos vecākus, kas rīko saviem bērniem fundraising skriešanas pa dārzu aplī.
Bet ja piecgadnieks var aptvert, ka 956453 x 1 ir tas sarežģītais cipars, ko pat izlasīt grūti, tad nav tik slikti mums mājmācība, vai ne? |
|
|
Trīsvienība |
[Apr. 14th, 2020|10:24 am] |
Kā jūs saprotat svēto trīsvienību?
Tā ir:
A) Kā viena persona ar trīs aspektiem; "maskām"? B) Kā vienlaicīgi gan viena persona, gan trīs? |
|
|
|
[Apr. 14th, 2020|08:36 am] |
Brokastojot piefiksēju risinot domu lenti par Remarka Trīs Draugiem. Par to kā tik daudzi apkārt veica pašnāvības veselām ģimenēm, ka tas jau nogurdināja un notrulināja. Par to, cik meitene inflācijā dzīvoja atšķirtu, finansiāli stresa neapgrūtinātu dzīvi un to, kā viņai mirstot, tas puika taču nebija pat pieļāvis domu, ka viņa ņems un nomirs. Un kā man tas likās romantiski, bet ne sūda - miršana taču ir darbība sevī, var teikt, ka viņai nelaimējās ne tikai neizdzīvot bet arī nenomirt kopā ar kādu, kurš saprot un pieņem, kas notiek tā visa gaitā. Pusaudža gados lasīju, tad jau tas liekas pareizi, gaidīt uz brīnumu un neticēt nāvei. Varbūt atceros šķībi. |
|
|
|
[Apr. 14th, 2020|12:21 am] |
Ja nu man ir kādi iebildumi pret Pītersonu, JP, tad tie ir tieši niansēs. Pat ne viņa niknajā izteiksmē. Bet tajā, kā mana pieredze ir pretrunā ar viņa vispārīgajām tēzēm. Teiksim, ka konservatīvie ir vienmēr atbildīgi un strādīgi - kas tas ir? Pretrunā ar liberāļiem pie tam? Nu.. mana pieredze rāda, ka konservatīvās partijas locekļi (khe) ir arī "ērti", slideni, daoisti pilnīgi, kas pat par saviem bērniem daudz nerūpējas. Un "ērti" te pat nav pretrunā ar slidenumu un izvairīšanos. Ir visādi. Var jau būt, ka viņš min tikai apziņas cilpas kartējumu, nevis reālas personas, bet arī tad tam nevaru piekrist, jo manas apziņas kartējums veidojas no reālām pieredzēm. |
|
|
Contagion |
[Apr. 12th, 2020|10:35 pm] |
Ok, noskatījāmies līdz galam. Šis tas, protams, tā kā tagad - respektīvi, turēties pa gabalu un mazgāt rokas efektīvākais pasākums. Bet mīļīe, filma ir tik pesimistiska un ar tik šķību pasaules skatījumu, ar visādām amerikāniskām klišejām.
Par laimi, mēs tagad zinam, ka nav "the remarkable few", bet gan "remarkable many". Ka lai cik stulbi cilvēki nebūtu, bet TIK stulbi kā paredz filma, tie tomēr nav. Vismaz ne tādos veidos.
Par laimi izskatās, ka distopijas skatīties nav vērts. |
|
|
Lieldienu brokastīs |
[Apr. 11th, 2020|11:41 pm] |
Plāns ir lauzt gavēni ar pankūkām no kefīrā mērcētām auzu, rudzu, miežu pārslām, datelēm un rozīnēm. Sablendētām kopā ar olām un sodu lejamā masā. Vēl brokastīs pīļu olas, tikai jāizdomā kā pagatavot. Un mimozas, ko vietējā draudze man iemācīja pagājušogad. Pirms brokastīm - ierakstīts dievkalpojums. Pēc - šokolādes olu meklēšana piemājas akmeņos. Pīļu olas ir kā no porcelāna, tām cauri spīd gaisma un var redzēt, kur pozicionējies gaisa spilventiņš. |
|
|
|
[Apr. 7th, 2020|11:11 pm] |
Šovakar dēls raudāja no aizkaitinājuma un frustrācijas, jo tad, kad prasīju vai viņš grib buču un apskāvienu pirms miega, mans acuraugs pilnīgi ignorēja jautājumu. Vilka kaķi aiz astes, tā teikt, sūca enerģiju un stiepa gumiju. Es paskaidroju, ka tādā gadījumā lai iet gulēt bez. Un tad sākās gaudošana. Ļoti interesanti, bet tā ir mācība, kas tieši viņam ir svarīga - atbildēt un aktīvi izvēlēties lietas, kas tiek piedāvātas. Vai neizvēlēties. Bet atbildēt, jo citādi visiem ir nepatīkami. To paskaidroju un galu galā, apskāvis spēļu sunīti dēls samierinājās. Ceru, ka rezultāti būs. Jo citādi mācība būs jāatkārto un man no tā patikas daudz nav. |
|
|
|
[Apr. 6th, 2020|10:48 pm] |
Tās mašīnas, kas uz ielām, kad tās brauc garām, ir pārāk, pārāk skaļi. Tās smird un trokšņo. Dinozauri. Es iztēlojos, kā tās kā ziepju burbuļi pārplīst un izgaist, atstājot braucējus ar dibenu uz ielas. |
|
|
|
[Apr. 6th, 2020|07:37 pm] |
Manas ģimenes sievietes pa mātes līniju ir vienmēr stāvējušas sardzē pret sadzīves entropiju, kareivīgi un līdz kapa malai. Salīdzinot ar viņām es esmu tāda princese uz zirņa, kas virpina zelta matu ap pirkstu, kamēr citi DARA LIETAS. |
|
|