Tāds iespaids rodas tāpēc, ka vismaz man, kad man ir slikti, gribas rakstīt, un rakstu es visbiežāk nevis savā līniju A4 blokā, bet gan žurnālā. Un sanāk, ka viss ir depresīvs. Man reti kad gribas rakstīt, kad man ir labi. Bet tad nu gan es rakstu savā blokā vai lielajā, īstajā, brūnajā dienasgrāmatā. Bez komentāriem un bez vēlreizējas pārdomāšanas. Bet tikai parasti, gadās arī savādāk.