Sākums
Ammm.Šodien baigais slinkums rakstīt tāpēc pievienoju savu pirmo blogu, kas tapis pirms 3 dienām WordPress.com un, kurā ir runa par jauno sākumu. :D :D :D

Pirms apmēram mēneša žurnālā Ieva izlasīju par blogošanu…Un šodien 1. Lieldienās es uztaisīju savu blogu. Tas bija pilnīgi nejauši. Es to nebiju plānojusi, bet te nu tas ir. Esmu gatava izpaust savas jūtas, domas un uzskatus blogojot. (Cik piemīlīgi krakšķ tastatūras taustiņi Šis blogs ir kā sākums jaunai dzīvei, (cik banāli) bet tā tas būs. Es vismaz ceru, ka man pietiks drosmes…

Pēdējās dienās es domāju par satiksmi. Es jūtos kā daļa no tās, un tiklīdz atrodos ceļā jūtos lieliski. Reiz sēžot uz autoostas soliņa pavasara sākumā es lūkojos uz ceļu. Garām traucās mašīnas. Bija krēsla. Mašīnu uguņi midžinājās. Un tas pēkšņi biju daļa no satiksme. Tikai uz sekundi vai divām, bet es biju citā dimensijā. Tirpinoši…Es vēlētos sacerēt dziesmu par satiksmi, bet esmu pārāk slinka (gandrīz uzrakstījy slima :D). Visu brīvlaika nedēļu gandrīz nepaņēmu rokās giču. ”Piedod maziņā…Es labošos. Tu taču zini, ka es Tevi dievinu. Tu esi daļa no LIELĀ SAPŅA”!”

Vēl man derētu te pierakstīt (ieblogot :D), ka esmu apņēmusies vairāk sevi veltīt mācībām . Jā. Turpmāk nekādu Plensku un raganu…tikai ķīmija, literatūra un mājturība!Nē nu pilnā nopietnībā. Es bez Jums varu iztikt, bet ķīmija

Amm man iepatīkas rakstīt. Zinu, ka rakstītais var likties bezsaturīgs un nesaprotams, bet tas ir ar domu.

Tikai pozitīvas domas…Smaids un narcisistiska saruna ar spoguli par to cik esmu lieliska.

Lieldienas man būs jauns sākums, kurš cerams jau rīt neaprausies. Es zinu, ka Kristus par mani turēs labo īkšķi