D[ra]kone - Kas ir pasaule?

cilveeka apzinja vai taa isti eksistee un kaada ir taas eksistences forma, tas veel ne teoreetiski, ne praktiski nav apzinaats, te jau taa subjektivitaate, jo apzinja ir aprakstaama tikai no iekshienes taapat kaa visa pasaule, lai arii te ir liela atskjiriiba, jo aareejaa pasaulee tomeer kaut kaa eksistee a9vai arii valoda muus maana piespeeleejot lingvinistiskas fraazes, kas vareetu likt domaat, ka vareetu buut) kas var kaadaa noteiktaa veidaa atspoguljoties apzinjaa

ir jaabuut mulkjim, lai neredzeetu, ka tas ir viens un tas pats

uz kaadu jautaajumu?
es nesaprotu man ko tev viss priekshaa jaapsaka, vai tieshaam tas nav saprotams, tu mani nebeidz paarsteigt, kaa var nesaprast pashsaprotamas lietas? ko tu gribi, lai es tev visu epistemologjiju paarstaastu? pilniigs sviests - varbuut tev viebkaarshi kaadas graamatas jaapalas, lai nebuutu taada putra galvaa? pat nezinu ko ieteikt

es shobriid paarstaavu rortiju, ti. esmu rortija ietekmee, taa, ka es nepaarstaavu ne vienu, vispaar ir mulkjiigi kaut ko paarstaaveet, njemot veeraa, ka visi shie daliijumi ir relatiivi un ir izdariiti taadeelj, ka kaut kaa par kaut ko ir jaarunaa, respektiivi, visas probleemas rodas valodaa, apgaismiibas vaardu kraajums, kuraa izteikts shis daliijums ir novecojis, ja labu laiku visaadi vectermini tiek aizstaati ar citiem, citaa valodaa mees tagad runaajam - haidigers, huserls, rortijs, bluums uc, citas struktuuras paraadaas, citi daliijumu kriteeriji, citas runaashanas manieres, iedaliit kaut ko divaas shaada tipa lielaas daljaas, tas ir taapat kaa pateikt, te beidzas zinaatne un saakas dievs, viss jau buutu labi, ja to teiktu vienkaarsh cilveeks, bet ja to saka piemeeram astranomijas profesors, tad jau kljuust skumji, iisteniibaa tad gribas lamaaties
shitas mateerijas un idejas prioritaates daliijums vispaar ir kaut kas fenomenaals idejas veesturee, nez par to var runaat, var sadaliit, var savienot, gruuts jautaajums liela probleema, kaut kad senaak to veel risinaaja, peec huserla vairs nerisina

Nezinu, kā tev atbildēt ...
TAS BUUTU DIIVAINI JA TU ATBILDEETU
CIK ATCEROS TAD ATBILDES TIKA PRASIITAS NO MANIS

Cik noprotu rortijs runā par to, ka patiesība eksistē tikai kā sociāls fenomens, kad cilveki solidarizejas vienā ticībā. KAA VALODAS FENOMENS, KAD PAR KAUT KO KAUT KAA JAARUNAA

"We cannot justify our beliefs (in physics, ethics, or any other area) to everybody, but only to those whose beliefs overlap ours to some appropriate extent."
NEZINU KUR TUR EETIKA UN CITAS LIETAS TICIIBA IR IZSKAUSTA TAA TIKAI TRAUCEE, TIESA RORTIJS IR SOCIAALI ORIENTEETS UZ SAVU LIBERAALISMA FORMU, BET ARII KAA PASHREALIZAACIJAS IESPEEJU

Nezinu. Nav man laika un intereses iedziļināties viņa filozofijā.
NEVIENS TEV NELIEK IEDZILJINAATIES
UN NEVIENS NELIEK IZTEIKT SECINAAJUMUS
UN VISPAAR TEV NEVIENS NEKO NELIEK
JAUTAAJUMS BIJA PAR SARUNAASHANOS, CIK ATCEROS
UN TAA IR MANA VALODA, TAS ARII VISS

Ja tevi neinteresē kontruktīva diskusija, (kas saskaņā ar rortiju ir neiespējama, IMHO) tad nafig vispār kaut ko man ar tevi runāt?
TIESHI TO ES ARII TEV TEICU
BET ES ESMU GATAVA RUNAAT AR VISIEM, GANDRIIZ JEBKURAA BRIIDII, JA KAADAM TO VAJAG

Cik noprotu Rortija filosofija ir pašdestruktīva. Tāadi paši ir tavi argumenti. Sīkākās detaļās iedziļināties nevēlos. Man ir citas problēmas ko risināt, sauļuk ... NEE VINJA FILOSOFIJA NAV PASHDESTRUKTIIVA TIESHI OTRAADI, TAA IR PASHRADOSHA UN DOD CILVEEKAM JELKAADU IESPEEJU SHAJAA BEZCERIIBAA, DROSVIEN, KA ARII VINJA PIEDAAVAATO IESPEEJU VAR NOLIKT LIIDZ AR ZEMI, BET ES VEEL TO POZIICIJU NO KURAS TO VAREETU IZDARIIT NEREDZU

tu gan esi fanaats :)))))
nee nezinaaju, ka vinjam pasham sava maajas lapa, tik liela vinja fane es neesmu, es no vinja maacos izmantot vinju (arii citus) savaam vajadziibaam (te runa par valodu)
es vairaak ticeetu, ja filosofi godiigi teiktu, ko atseviskji bet tikai atseviskji filosofi arii saka, ka Rirtijs maita ir filosofijas nodeveejs un taads vinjsh arii ir vinjsh destruktiivs no pashas filosofijas iekshienes un daudzi filosofi uzskata, ka filosofam taa nevajadzeetu dariit, pietiek, ka kritika naak no tiem, kas ir citi, ne filosofi, turklaat rortijs arii konsekventi pasaka, ka no filosofiem vienas probleemas vien rodas, ka vinji pretendee uz ontologiju nevis tikai uz epistemologiju, taadeelj filosofu vinjsh piedaavaa aizstaat ar "speeciigo dzejnieku"(tas ir atkal vesels staasts)
nu ja un ja pienjem, ka rortijam attieciibaa uz patiesiibas izzinju tomeer ir taisniiba, tad sanaak ka visa filosofijas veesture ir bezjeedziiga, tachu taa ir tikai iedomiiba taa vinju nointerpreteet, jo nelielu noziimi vinjsh tai pieskjir, kaa valoda taa ir deriiga, lai uz taas pamata, preteeji tai var veidot citu valodu, ja nebuutu vecaas valodas nebuutu arii jaunaas
nu taa apmeeram

nu tev aciimredzot ir speeciiga motivaacija to izmantot

man lai aizietu liidz bibliotekai vai pastieptos liidz graamatu plauktam IR vajadziiga motivaacija
ja es to daru, tad tas noziimee, ka kaadaa briidii esmu nonaakusi pie secinaajuma, ka man tas ir vajadziigs