Šī taka ir mana
Un indēt sevi jau sen ir gana.
Es vēlreiz izrauju sev sirdi,
nolieku plauktā - tā pukst. Dzirdi?
Drīz apklusīs tā.
Un apstāsies pulkstenis plauktā.
Neko nejautā.
Viss notiek kā rakstīts mana likteņa grāmatā.
Līdz pēkšņi tas atkal sāks strādāt. Pats.
Un sāksies no gala. Mans dzīves rats.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: