Bet es cenšos... Tiešām!
Es esmu pirmais, kas mūk no "slīkstošā kuģa.. atvaļinos. Es visiem pateicu savu prognozi - firma izturēs labākajā gadījumā 2 gadus... Šodien sadirdēju, ka +/- gada laikā ~30% darbinieku sekos manam piemēram. Hmm... tie.. kas man dvesa cerību, ka ar laiku ŠEIT kļūs labāka situācija, tagad paši mūk man līdzi.

Kāpēc es šodien klusēju? JO kad es esmu dusmīgs, tad labāk man pabūt vienam. Ar savām problēmām esmu pieradis tikt galā pats.

Ai.. un šovakar vairs neko negribu. Gribu pabūt viens un apdomāties. Lai gan dažreiz es baidos domāt... jo tā pati "pozitīvā domāšana" jeb "optimisms"... varat iedomāties kā tas var sagraut neveiksminieka personību? Katram pašam jāzin, kāda domāšana viņam ir pieņemamāka. Es esmu pesimists.

Citi saka, ka jāpiestrādā pie sava pašnovērtējuma.. ka jāpiestrādā pie pārliecības sevī... Kāda pārliecība???? JOpcik! Tu to dari vienreiz - nepaveicas.. nu ok - "kam negadās". Tu saņemies, atgūsti spēkus un meties jaunā cīņā... neveiksme. Tu strādā pie sevis... tu taisi no sevis supercilvēku. Un beigās tu atkal ciet neveiksmi brīdī, kad tev šī veiksme ir tik ļoti vajadzīga... un tas tevi sagrauj tik stipri, ka pēc tam atgūties ir grūti.

Pārliecību par sevi cilvēks nevar iegūt viens. To viņā ir jādveš apkārtējiem. Tā, kā to daru es...