tas stāsts par cūkām ir dzirdēts tik daudz reižu tik dažādos izpildījumos, ka man rodas spalvainas aizdomas, ka neviens to nekad nav darījis.

(Reply to this) (Thread)

ja? ō, es laimīgais. man pirmo reizi gadījās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka laimīgs.

es, būdams nelaimīgs, aktīvi meklēju jocīgus stāstus, lai sevi iepriecinātu. Šitais numurēto cūku stāsts mani uzjautrināja pirms gadiem 20. Cik zinu, tas nāk vismaz no 19.gadsimta.

(Reply to this) (Parent)

:) varbūt beidzot būs uzrakta stāsta trifele sakne - no doooras tēva ooomas kūtiņas taču! riču raču. un vēl tiešais dalībnieks, ja. tas nav mana kaimiņa drauga paziņam brālēns reiz stāstīja šitādu joku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))
mana cūka – mana dura!
bet patiesi, man nav no svara, vai tā bija Ōme mana vai kaimiņu gana, es esmu sajūsmā par stila tīrību uzmanības novēršanas manevrā, ko citkārt mēs sliektos piedēvēt vien Maķedōnijas Sašiņam.
turklāt mans paps noteikti ir ne sūdīgāks dzejnieks par dēlu. lai dzejo, es saku. no bārda mutes vārdam bārdā. no mēļiem meitu lindrakiem līdz meļiem, partijdurakiem.
man viņš bērnībā smadzenes nečakarēja, un pasargdies lai es viņam vecumdienās neatdarītu ar to pašu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lai dzīvo paaudzes. tikko stāstu meitai un viņa sāk smieties - zinu, zinu.
mēs pa vidu te tādi muļķīši, nedzirdējuši. :)

(Reply to this) (Parent)