absolūtā cilvēka cieņa vs relatīvā cc

līdz bezgalībai nevar (ļautiņi tomēr ir galīgs lielums),
bet ilgi var gan - novienagrāvjaotrā process un (vēlāk) sekas

absolūtā vārda brīvība vs relatīvā

jārunā par to ir, jo tas ir vienīgais veids kā laicīgi noķert, lai "pēkšņi" & "mistisku manipulāciju" rezultātā kāds vārds nesapēkšņojās

vāciešiem ir dažas specifiskas vainas sajūtas, kas joprojām kustās pēc inerces un gluži kā paslapja sniega bumba pierauj klāt extra materiālu

vardi ir kā zvirbuļi & rupjš ir tas, kurš rupji saprot

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šodienas SPIEGEL rakstā par vācu studentiem Stradiņa universitātē pirmais - pirmais! - teikums ir šāds:
Als Carola Schmittke gerade eingezogen war, backte sie einen Kuchen und klingelte nebenan. Sie wollte sich vorstellen, nett sein. Vergeblich. "Ich rede nicht mit meinen Nachbarn", schallte ihr entgegen. Ein Kulturschock.

Tad jau labāk lai nolamā par žīdu un čigānu, kurš laipni pieņēmis Karolas izcepto kūku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiktāl par vāciešu (selektīvo) vainas sajūtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dū nou - man domāt augšminētais piemērs vairāk vai mazāk notiek ar dajebkādu kultūru pārstāvjiem

"lielo" nacionāl-kultūru pārstāvjiem ir tendence sagaidīt, ka lokāli viss būs "tāpat kā mājās"
ir novērots arī pie nevāciešiem un visādos citādos kontekstos

pasaules vēsturē šī tendence ir novērota regulāri un lielākās proporcijās - ierodās "lielā kultūra" un iznīcina vai absorbē "mazo" ... mūsdienās mehānismi ir politiski-sociāli-ekonomiski, bet princips ir tas pats

(Reply to this) (Parent)