| Win trois cents |
[Jun. 8th, 2011|10:10 am] |
vakar iepazinos ar Vincentu (vārds mānīgs). pēc rīta velōpastaigas biju piesēdis tuvākajā kafejnīcā un šķirstīju jaunieguvumus — holandiešu-ķīniešu kabatas formāta vārdnīciņu un divu ķieģeļu izmēra un svara Medicīnisko rokasgrāmatu uz pārpatūkstots lappusēm, kad mani uzrunāja ņiprs nēģerzēns ar zāles sauju rokā, un viņa teksts bija apbrīnojami līdzīgs tam, ko savulaik Baltijas pērles noslēguma dzertiņā Frumins bija veltījis manam draugam: „Арис, ты чё за дрянь там куришь?! Брось сигарету, нате сигару!”, tikai Vinsents par sūdu nosauca skanku un tā vietā rekomendēja pie kafijas lietot surinamiešu kanapes. ar dienas nobīdi varu ziņot, ka rekomendācija ņemta vērā un sekas ar prieku tiek izbaudītas.
Vinss izbēra saujas saturu uz galda, novērtēja, ka nopietnai sarunai diviem pieaugušiem zēniem tur var būt par īsu un izskrēja ārā uz savu autō uztankoties. pēc minūtes visnotaļ daudz pieredzējušais kafejnīcas darbinieku un apmeklētāju kolektīvs noelsās un uzgavilēja, jo Vinsents nesatricināmā mierā galdā uzmeta 313 metriskos gramus Surinamas kanapē.
jāatzīst, ka par mazāko Dienvidamērikas valsti manas zināšanas ir visai trūcīgas. tētis reiz bija sūtījis vēstuli no Surinamas galvaspilsētas, tālab Paramāribō es mācēju izrunāt vēl pirmsskolas vecumā, tiesa, uzsverot ceturto, nevis trešo zilbi. bet nekur tālāk par to es tā arī nebiju ticis. Holandē ir vairāki simti tūkstošu Srananiešu jeb surinamiešu — divarpus, ja gribam būt precīzi, drusku mazāk par islandiešiem sāgu salā. pašā Surinamā ir tikai divreiz vairāk iedzīvotāju, ap pusļimōnu, lai gan valsts ir reizes trīs lielāka par Latviju (~80% teritōrijas ir mūžameži, bušs).
tad nu Vinss vakar metās manus robus aizlāpīt. lielāko daļu stāstītā velti meklēt wikipēdijas lapās. ok, tur pieminēta kolōnistu nežēlīgā attieksme un Marōni — vergi, kas verdzībai uzlika sirsnīgu mīksto, taču tur neatrast, teiksim, kokas lapas pieminam. no kā tad, mīļcilvēks, viņi to koksu Amsterdamas kokaīna fabrikā vārīja un savu ēnekonōmisko muskuli audzēja. un neba nu dārgakmeņus un dārgmetālus Amsterdamas juvelieri visu šo laiku „brīvajā tirgū” iegādājās. vikipēdijā toties iepatikās šī pasāža:
Disputes arose between the Dutch and the English. In 1667, the Dutch decided to keep the nascent plantation colony of Suriname conquered from the English, resulting from the Treaty of Breda. The English were left with New Amsterdam, a small trading post in North America, which later became New York City.
In 1683, the Society of Suriname was founded by the city of Amsterdam, the Van Aerssen van Sommelsdijck family, and the Dutch West India Company. The society was chartered to manage and defend the colony.
Anglija un Holande ir viens un tas pats zvērs, tikai ar divām galvām — divām vācu karalienēm, antikonstitucionāli sludināja sranietis Vinsents, un es piekrītoši māju ar galvu. ai, ko nu es te daudz detaļas atstāstīšu, tu teiksi, tur viens vienīgs vudū un konspirācijas (man šis vārds sāk iepatikties vairāk nekā mandāts-bļandāts). vienkārši bija prieks brīvajā pasaulē satikt brīvu cilvēku. par to es nekavējoties iedzeršu graķīti rakijas, ko meitenes pa nakti nav nokopušas. jasū! |
|
|
| Comments: |
ek, interesantākais jāatstāj aizkadrā. bet puisis bezgala kolorīts. uzzinājis, ka man ir virtuves svari, viņš devās mūs apciemot, tā ka vēl vairākas stundas nolaidām itin nepiespiestā privātā atmosfērā :)
Jā, jā, tā Holandes un Anglijas pārsteidzošā līdzība man ar dūrusies acīs kopš sākta gala, un še es puišam labprāt piekrītu.
1688 - the glorious revolution
vinjam, protams, ir taisniiba | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
