per silentium ad as†ra mille - [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 29th, 2006|04:47 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:March 29th, 2006 - 05:59 pm
(Link)
baidos, ka raksta autōrs varētu atcirst: "Pats ļāvi sabojāties!"
zini, šo te - par nemazgāšanos un smirdēšanu man vairāki čomi pieminēja pirmajā teikumā, stāstot par rakstu.
From:[info]ronis
Date:March 29th, 2006 - 06:13 pm
(Link)
jā, man arī tas ir pats spilgtākais iespaids no raksta.

[User Picture]
From:[info]anonymous
Date:March 29th, 2006 - 06:16 pm
(Link)
Savukārt man tomēr visvairāk palika atmiņā tās svinības un pilnīgi absurdais tosts, kura izskaidrojums tai brīdī varbūt vēl var būt viņa jaunība.
From:[info]ronis
Date:March 29th, 2006 - 06:23 pm
(Link)
Savukārt P. šorīt baigi skaļi smējās par Če Odu Fidelam ("... atbrīvot ķirzaciņu zaļo, kuru tu tā mīli...")
[User Picture]
From:[info]dienasgramata
Date:March 29th, 2006 - 07:36 pm
(Link)
bet par ķirzaciņu sauca Kubu, ne? izskata pēc
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:March 29th, 2006 - 08:06 pm
(Link)
Canto a Fidel

Vámonos,
Ardiente profeta de la aurora,
Por recónditos senderos inalámbricos
a liberar el verde caimán que tanto amas...

"El verde caimán" ir poētisks mīļsaukums Kubai, jawohl.
zaļā ķirzaka.
daži caimánes ir arī 6 metrus gari

[User Picture]
From:[info]dooora
Date:March 29th, 2006 - 06:40 pm
(Link)
jaunība un peruāņu nacionālais dzēriens pisco :)

gribētu gan es redzēt dažu labu savu tostu... pasargdies
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:March 29th, 2006 - 06:27 pm
(Link)
čau, Ronīt!
From:[info]ronis
Date:March 29th, 2006 - 08:25 pm
(Link)
ciau!
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:March 29th, 2006 - 08:38 pm
(Link)
ronis, gulbis un tīģeris.
normāla kompānija:)
[User Picture]
From:[info]anonymous
Date:March 29th, 2006 - 06:15 pm
(Link)
Smirdēšana vienmēr ir gaužām subjektīva padarīšana, bet par ko nu gan nespēju piekrist raksta autoram - par varoņa rakstnieka dāvanām. Nu nav tā grāmatiņa nekas īpašs, un ja nebūtu tās autors vēlākā ikona, vispār neviens šīs stopātāja atmiņas nelasītu un grāmatā neizdotu. Tas interesantā veidā parādās filmā - šī ir tā retā reize, kad ekranizācijā sāk likties, ka filmas veidotājiem ir pietrūcis materiāla, faktiski tiek atrādīts viss, kas grāmatā pierakstīts (izņemot pašu spēcīgāko epizodi - protams, lepras slimnieku orķestri, kas filmas veidotājiem licies laikam pārāk pārāk), un tad vēl pietrūkst.