|
Mar. 29th, 2006|06:15 pm |
|
Smirdēšana vienmēr ir gaužām subjektīva padarīšana, bet par ko nu gan nespēju piekrist raksta autoram - par varoņa rakstnieka dāvanām. Nu nav tā grāmatiņa nekas īpašs, un ja nebūtu tās autors vēlākā ikona, vispār neviens šīs stopātāja atmiņas nelasītu un grāmatā neizdotu. Tas interesantā veidā parādās filmā - šī ir tā retā reize, kad ekranizācijā sāk likties, ka filmas veidotājiem ir pietrūcis materiāla, faktiski tiek atrādīts viss, kas grāmatā pierakstīts (izņemot pašu spēcīgāko epizodi - protams, lepras slimnieku orķestri, kas filmas veidotājiem licies laikam pārāk pārāk), un tad vēl pietrūkst. |
|