bet vispār jau interesanti. pāris lapas, pāris vecas dziesmas, un tu piepeši esi cits cilvēks.

lielākā daļa mūzikas, kas man ir pēdējos gadus patikusi, piepeši izklausās pēc plastmasas. un pēc deviņam dienām es braukšu uz saietu, kur cilvēki šo plastmasas mūziku dievina un godā par dziļu un nopietnu esam.
nedaudz smieklīgi.