9 stāvs
gar lietusmākoņu maliņām pazib saule, samiedzos. galvā ieskanas kāda dziesma. staruja ģitāras rifa pavadījumā, kāds dīvainā balsī kautko stāsta. ak jā, kādreiz daudz to dziesmu klausījos, to fathers cabin saucās. amorfis... jā, man patika... kādreiz šāda mūzika man uzlaboja noskaņojumu. dīvaini, ka citiem tā likās "depresīva", jā, varbūt tā bija biki "nopietnāka". nezinu. tikpat tam vairs nav jēgas.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: