viņa stāvēja pie loga un skatījās sniegpārsliņās.
viņš vēlējās viņai pieskarties, bet nevarēja. nespēja.
- un... ko tālāk?
viņš jautāja
- tālākceļa nav. esam soļojuši stupceļā.
viņa atbildēja

sveču liesmas notrīsēja, un viņam šķita, ka loga vairs nav. tikai vējš un sniegpārslas sejā.

---

Viņam bija vajadzīgs piķis un zēvele
Viņam bija mānija sildīt.
Viņš bija sildīt meistars.

Viņai bija vajadzīgs piķis un zēvene
Viņai bija mānija sildīties.
Viņa bija sildīties meistare.

Tanī pat laikā divas vardes
lēca viena otrai pretī..
un aizlēca garām.

/pēc atmiņas - O. Vācietis - Traģēdija/

-
zemsvītras piezīmes - šim nav nekas kopīgs ar manu, vai kāda cita dzīvi. fikcija, tā sakot.