Darbi un dienas
Esmu ievērojis, ka vismaz pēdējā laikā mana spēja labi un sakarīgi darboties ilgst divas vai trīs nedēļas, taču pēc tam ir dažu dienu atplūdi. Tad ir tāda sajūta, ka neko nevaru, negribu. Viss ir tāds izplūdis kā atfokusējusies kameras lēca. Tas laikam ir normāli, tomēr grūti savienojami ar studijām un darbu.
Tagad man atkal ir tas atplūdu laiks.
Šādā brīdī varu pusi dienas pavadīt datorā, pat nesaprotot, ko skatos. Ikdienā tādas vaļības neatļaujos, bet šodien... Kur gan palika šodiena?
Lai gan nav jau tik traki. Attālināti paklausījos lekcijas, palaboju skolēnu darbus, kuros viņi interpretē kādu Platona dialogu. Biju skriet. Ir labi.