Nais. Tik ilgi taisījāmies braukt skatīties vietējo faunu, ka fauna atnāca skatīties mūs. Vienudien pamanīju mazītiņu gekonu, vakar pie mums iečāpoja putniņš, bet šodien - vismaz piecus centimetrus garš prusaks. Tāds trekns, spīžīgs, taustekļains un lidojošs (!). Nav tā, ka neesmu dzīvē tarakānu redzējusi (prusaks un tarakāns taču ir viens un tas pats?), bet nu ārprāts, fuipēkaka, zīīlonis. Mani, kā ierasts šādos gadījumos, sagrāba iracionālas bailes, tāpēc sagrupējos zem segas (ja nu prusaks izdomā lidot) un netīro darbiņu (jūs jau saprotat, par ko es runāju) uzticēju L. Esmu cālis, jā.