Lūdzu, lūdzu, LŪDZU, kaut izdotos! Nu lūdzu. Ļoti lūdzu. Turēšu visus iespējamos īkšķus, zelta zivtiņu īkšķus ieskaitot, par izdošanos. Būšu jauka un pūkaina, un saulaina, un līksma, tikai lūdzu, lai viss iet no rokas. Tas ir tik svarīgi, šoreiz pat svarīgāk nekā svarīgi; tas ir neatliekami, tas ir izšķiroši. Jeibogu, esmu gatava rāpot ap baznīcu kā vecmamma ar draudzenēm eksāmenu laikā (vai pusnaktī iet krustcelēs griezties trīsreiz ap kreiso padusi pret sauli), lai tikai tā sasodītā pasaule sadotos rokās, kad man viņu vienreiz pa simt gadiem vajag, un viss izdotos.