Jūtos tā, it kā piektajā klasē nebūtu nogriezusi savu krietnās Maijas bizi. Kā sacīt, acis darba izbijās, rokas darba nebijās! Paurķējos tīkla dziļumos un atradu burvīgu tematu pētījumam. Tāda iedvesma, ka nu! Ja studiju sākumā mana pētnieciskā interese grozījās ap ziņām, tad tagad esmu pārstājusi irties pret straumi un pieņemu realitāti tādu, kāda tā ir. Nav tev ziņu ņuha, meitentiņ, un imunitātes pret debiliem interneta komentāriem ne tik! Trallallā. Un vispār, kad žurnālistika man būs līdz kaklam, rakstīšu romānu. Romānu, kuru nevienam nedošu lasīt un kurš saskaņā ar manu testamentu būs jāsadedzina līdz ar manām kaulainajām miesām.