Garastāvoklis:	tired
Mūzika:	Metallica - Some kind of monster

Esmu japānis.
Nezinu, kā izvilkšu tos divus mēnešus. Atkal esmu ielīdusi ne savā šķīvī. Ko lienu, ja redzu, ka nav mans šķīvis? Nezinu.

Esmu japānis un runāju tikai tad, ja man ir kas svarīgs piebilstams. Parasti gan sakāmais (ja tāds vispār ir) neiztur iekšējo atlasi. Sāls slēpjas tajā, ka mans verbālais aparāts aprīkots ar pamatīgu filtru, savukārt citi to uzskata par absolūtu uzmanības, intereses un iniciatīvas trūkumu.

Man nenormāli riebjas salīdzināšana. Pirmoreiz to sapratu, kad 5. klasē eksāmenam gatavoju Šopēna noktirni nr 21, op.posthume do# minorā, un to pašu darīja klasesbiedrene. Kāpēc kāds atkal grib ar mani skrieties?