Garastāvoklis:

angry

Es viņus ienīstu, VISU to baltstrīpaino šlaku un viņiem kaut attāli līdzīgos! Tikko atnācu mājās un vēl tagad nespēju nomierināties.

Pirms desmit minūtēm izkāpu no autobusa, pārgāju pāri ielai un gar skolu devos mājas virzienā. Ar acs kaktiņu jau tad pamanīju, ka man aiz muguras iet vīrietis ar suni. Pāris soļu, un viņi bija mani apdzinuši.

Pēkšņi izdzirdēju skaļu, piesātinātu plaukšķi. Satrūkos un beidzu blisināties koku galotnēs. Eeee? Nu ok, mazums vakarā trokšņu. Bet tad - vēl viens plaukšķis - es to IERAUDZĪJU.

Skaists sugas suns rātni rikšo līdzās savam saimniekam, tipiskam EsmuSaaudzisArSavāmSportaBiksēm, un ik reizi, kad atļaujas uz to palūkoties, saņem sitienu ar siksnas rokturi pa muguru. Reizēm arī vienkārši tāpat.

Pāris sekundes, un biju pārskaitusies līdz nāvei.

Ko jūs darāt?! es uzsaucu. No reaction. Pat ne - aizveries, b***, tu m*****, ko es citādi būtu gaidījusi no viņam līdzīgajiem.
Vārījos dusmās. Ja vēl ko teikšu, suns pēc tam dabūs trīstik. Blenzu viņa mugurā un ilgojos, kaut man plecā būtu medību bise.

Ja tev skauž, ka dzīvniekam ir vairāk smadzeņu nekā tev, tas nedod tev tiesības viņu sist.

Viss, esmu mājās.