Manā dzīvē iztrūkst garīguma. Pa lielam, tā sacīt, lol. Sākšu ar pašu mazumiņu - veselu miesu, kura determinē veselu garu. Atgriezīšos no Itālijas un sadraudzēšos ar kalanētiku. Universitātē būšu cik laba spēju - ne vairāk, ne mazāk. Lasīšu, lasīšu un lasīšu. Limitēšu interneta patēriņu. Atradīšu citu/otru(?) darbu. Nokraušu sevi kā vecajos labajos laikos, kad biju paraugbērns un pārsteidzoši veiksmīgi žonglēju ar pārdesmit nodarbēm vienlaikus. Laicīgi izdomāšu kursa un bakalaura darbu tēmas. Tālākā nākotnē iegūšu maģistra un otru bakalaura grādu. Varbūt pat pārstāšu būt uz visiem nāvīgi apvainojusies.