"Visapkārt ir tik daudz cilvēku, kuri būtībā ir ļoti talantīgi. Viņiem ir idejas par poēziju, kosmosu, literatūru un ko tik vēl ne. Daudzi no viņiem gribētu sevi radoši izteikt, bet nespēj. Dievs viņiem nav devis talantu - literāru, grafisku. Būtībā tā ir neapskaužama situācija - gribēt būt radošam un nespēt tādam būt. Tas nav sveši arī man, es pazīstu sajūtas, kad gribas pateikt tik daudz, bet neko nevar dabūt no sevis ārā. Teiksim, es gribu rakstīt, bet nekas jēdzīgs nenāk ārā ne sists... Visbiežāk šāda liksta man atgadās muzicējot. Man nav ilūziju, esmu ļoti slikts mūziķis, taču man ļauj spēlēt daudz kur, jo esmu filmu slavenība. Ja es tāds nebūtu ticiet, par mani neviens neinteresētos un nemēģinātu paciest manas muzikālās izpausmes. - tās ir neciešami viduvējas. Taču es gribu spēlēt, un es ģībstu, klausoties, kā spēlē mūzikas virtuozi. Tad es mēģinu darīt visu, kas manos spēkos, lai kaut ko no sevis izžmiegtu: es mēģinu aizvērt acis, mēģinu kustētie sar ķermeni, taču nekas dižs ārā nenāk. Tas mani vienmēr ārkārtīgi apbēdina, un es zinu, ka daudziem ir līdzīgi. Viņi ir sajūtu pilni, gluži kā Kristīna, kas vēlas kaut ko pavēstīt pasaulei, bet nespēj to izdarīt gana oriģināli un pārliecinoši, lai tiktu uzklausīta. Un šī nespēja grauj viņu dzīvi. Viņi mēģina realizēties kā mākslinieki, kaut Dievs viņiem to nav devis. Skumji."