tāpēc, ka dievs interesējas par cilvēku un mīl viņu, un grib palīdzēt. dievs nav kā cilvēki, viņš nejautā "kāds man būs labums?", "kam man šie vajadzīgi, ko es no tā iegūšu?" cilvēks dievam ir pašmērķis, nevis līdzeklis.

Taču Vecajā derībā tomēr nožēloja, ka radījis cilvēku.

ņemot vērā, ar ko cilvēki pārsvarā nodarbojas, šāda reakcija no dieva, kas radījis visu esošo, skaita matus uz galvas un pierauga katru nokritušo zvirbuli, ir tikai loģiska, viņš nav bezpersonisks, kā šajās dienās mēģināja galvot ij imago_dei, ij methodrone u.c.. dievam arī sāp, viņam arī ir jūtas, pat ja viņš ir mūžīgs, mīlošs, pasaules un visuma radītājs un uzturētājs. Jēzus, iemiesotais dievs, arī raudāja par Jeruzālemi un Lācaru (īsākais pants jaunajā derībā). un pat ja, vērojot cilvēku trakošanu, viņš reizēm ir nožēlojis paveikto, viņš, pretstatā cilvēkiem, par spīti visam,has never given up on them