nē, jo es ceļos un eju gulēt ar domu par dievu, mana persona no tā nav atdalāma. ja dievs kopā ar mani parādās kā piedauzības zīme, viss kārtībā, viss ir tieši tā, kā stāv rakstīts grāmatā.
cilvēki nav dievs, šis pretenzijas ir jāatmet, jā, cilvēki nes sevī dievišķo dzirksti, viņi nes dieva tēla atblāzmu, bet viņi nav dievs, starp cilvēku un dievu ir radikāls bezdibenis, bezgalīga kvalitatīvā atšķirība.
tāpēc, ka dievs interesējas par cilvēku un mīl viņu, un grib palīdzēt. dievs nav kā cilvēki, viņš nejautā "kāds man būs labums?", "kam man šie vajadzīgi, ko es no tā iegūšu?" cilvēks dievam ir pašmērķis, nevis līdzeklis.
ņemot vērā, ar ko cilvēki pārsvarā nodarbojas, šāda reakcija no dieva, kas radījis visu esošo, skaita matus uz galvas un pierauga katru nokritušo zvirbuli, ir tikai loģiska, viņš nav bezpersonisks, kā šajās dienās mēģināja galvot ij imago_dei, ij methodrone u.c.. dievam arī sāp, viņam arī ir jūtas, pat ja viņš ir mūžīgs, mīlošs, pasaules un visuma radītājs un uzturētājs. Jēzus, iemiesotais dievs, arī raudāja par Jeruzālemi un Lācaru (īsākais pants jaunajā derībā). un pat ja, vērojot cilvēku trakošanu, viņš reizēm ir nožēlojis paveikto, viņš, pretstatā cilvēkiem, par spīti visam,has never given up on them
nē, tici man, es tiešām gribētu, lai ir vieglāk, draudzīgākutt, taču neko padarīt, patiesība ir patiesība, rūgtas zāles, kuram arī man pašam kaut kā jāsagremo un jāsadzīvo
par šo es gribēju taisīt atsevišķu ierakstu, bet pārdomāju, jo tas stipri attiecas tieši uz tevis teikto. vakardien man bija gara saruna ar kristieti - katoli gan, bet tādu, kas ir ticīgs, praktizējošs, iesaistījies baznīcas dzīvē, draudzē, etc. tieši uzdevu šo jaut, kurš mani satrauca - ka saskatīt dievu cilvēkos nevajag, jo tur ir nepārvaramais bedibenis. kā atbildi es saņēmu labsirdīgus smieklus, ka nē, tieši tas ir jādara, un, lai gan nav vienādības zīme starp cilvēku un dievu, cilvēks ir dieva veidols un nav pamata vairīties cilvēkos saskatīt dievu, tas uzreiz tika papildināts ar citātiem no bībeles, kurus es uzreiz nevaru atsaukt, bet bija par tēmu - pabarojiet izsalkušo un jūs darīsiet labu man etc. man tika pateiks, ka cilvēki var sava rakstura dēļ interpretēt kristietību dažādi un man šādi asi tevis izteikumi nav jāuztver par kkādu patieso kristietības manifestāciju, un paldies par to, jo tagad man vismaz mazliet ir atjaunojusies ticība kristietības labvēlībai un jēgai.