man ļoti žēl, ka Dostojevska (mans otrs mīļākais krievu rakstnieks aiz Harmsa, starp citu) sasaistīšana ar bābiskumu un (rietumu!) dzenbudisma saimplicēšana ar eskeipismu tev ir parādījušies kā kaut kas ļoti naidīgs, neiecietīgs, neiejūtīgs utt. tas tā nav. nē, tieši ticība Kristum man ir raisījusi arvien padziļinātāku interesi par pasauli un tajā notiekošo, kas nav tikai pasīva vērošana, bet gan vēlme piedalīties pasaulē un palīdzēt pret ļaunumu un sadrupšanu noturēties pēdējām jēdzīgajām pasaules paliekām. pasaules trauslumu un apdraudētību jutu arī agrāk, tikai nezināju, ko iesākt, kas jādara, kuri ir izejas punkti, kādas metodes, kāda attieksme, kurš ceļš jāiet. tagad es visu zinu skaidri. "pārsvarā tikai negācijas" - šeit mēs vienkārši iebrauktu manas cibas koncepta skaidrošanā. jau kādu laiku mana ciba ir tīri polemiska, kritiska un kašķīga - jā, tas tiesa, tas ir loģisks atspoguļojums pasaulē notiekošajam. bet tas nenozīmē, ka man nav nekāda pozitīvā, apliecinošā redzējuma vai piedāvājuma. tas gluži vienkārši nozīmē, ka man nav laika un ciba nav viss mans dzīves saturs.