Arī pelēkums mēdz būt skaists. Pretējās mājas 4. stāva logs ir sarkanā krāsā, tad zem tā dzeltens, tad oranžs, tad zils (TV). Bet dažu cilvēku acis ir līdzīgā krāsa. Laikam attīros, atritinos, bet tad atkal pēkšņi aizveros. Liekas, ka tagad manī pašā ir daudz, taču sāp tas, ka neprotu saprasties ar ļaudīm. Mēģinu saprast, kā viss tur ir. Manī. Tas viss tik neksidrs un tumšs...
Varbūt tiešām kāds būtu pārrakstījis manu likteni?
vēl es mēģinu no jauna saprast, kas ir īstā dzīve. Šodien es zīmētu grāmatu plauktus. Krāsainus!!! Tavu arī uzzīmētu!!
Apķēpāšu visas sienas.'';;;

Un mācīšos atkal domāt.