Šovakar dodoties mājup tik ļoti gribējās, lai man dzīve būtu dzīvošanas vērta. Vēl tagad gribas. Viens no veidiem ir radīšana un izgudrošana. Arī pasaules izgaismošana, kad iespējams lietas ieraudzīt pavisam citā gaismā, dot gaismu citiem. Bet vai tas ir viss? Jā, man negribas to sajūtu, kad viss liekas bezjēdzīgi. Vai tā domā sievietes, kam nav ģimenes un bērnu? Vai man jēga ir turpināt dzīvību uz zemes? No šī man ir ļoti, ļoti bail. Lai būtu citādi, man būtu ļoti, ļoti jāmīl pasaule un jānotic, ka dzīve ir skaista.