Kas noticis pa šo laiku? Pagātne izdzēsta..Mani smiekli kļuvuši klusāki un neīstāki. Tie vairs neskan. Arī cilvēki man tālu, nejūtu vairs viņu sāpes, nejūtu viņu priekus. Līdzjušana man kļuvusi par svešvārdu. Pamazām noslēdzos kaut kādā tornī un izjūtu aizvien mazāku vajadzību runāt ar cilvēcīgām būtnēm. Sevišķi tas attiecas uz netu. Ši vienaldzība mani sāpina. Tagad diezgan dīvainā noskaņojumā klausos last.fm. Uzlikts uz droogie skaņām. Poļu grupas skan, bet nekas neaizķer, turklāt nezinu vai bez šitā efekta šos vispār izturētu. Nav laika šitā spēlēties, jo jāmācās. Nogurstu. Skaidri zinu, kas ir īstais pasaules ļaunums, bet man likās, ka tā ir īstā dzīve. Izdega svece. Labi, ka ir klusums. Labi, ka tas BUtiljone nav sarežģīts. Aizstāv vērtības, bet es šinī anarhismā dzīvodama visu apstrīdu. Laikam esmu palikusi par kaut kādu kreiso, lai gan sev mēģinu ieskaidrot, ka tā tikai mana kritiskā domāšana, hehe..redzēsim, redzēsim...noliegums pasauli izskaidro vēl mazāk, bet tās iekārta vieš manī aizvien lielākas un lielākas šaubas.