Ārā salts novembra gaiss. Jau otro dienu ceļoties, labs garastāvoklis un gribas smaidīt, gulšņāt arī gribas, taču to patīkami darīt. Sapnī es bieži braucu ar tramvajiem un klaiņoju apkārt. Vēl es biju Portugālē, kur tik adaudz kas bija pazudis - kafijas dzirnaviņas, pēdējās sapņu paliekas, cilvēki. Aizgājusi un mirusi mīlestība, jā...bet tad atkal dažādas sastapšanās, kafejnīca, tramvajs, pavasaris, koki, daba un ikdienas cilvēki, ar kuriem es sajaucos un pazaudēju sevi. Tagad Fernadu Pesoa uz galda