Tagad jau esam drēzdenes piepilsētā. Ļoti klusi, mierīgi un kārtīgi. Grūti pierast pēc tā pēc poļu haotiskuma un trakuma. Nekas neliekas dzīvs, taču cilvēki ļoti laipni un pieklājīgi. Bail pazust šādā nereālā mierā.

Vācu māksla gan ir traka, mistiska, anarhistiska, dzīva, kāsaina, drūma, traģiska, bet dzīve šeit izskatās bezrūpīga un mierīga. Varētu teikt, prognozējama un garlaicīga. Bet ceļabiedriem laikam Vācija patīk. Lielākoties dēļ kulturālajiem cilvēkiem. Laikam tā. Varbūt vēl kas. Nezinu.